Laura Inonna Šteinberga, Rīgas Centra humanitārā vidusskola, 3. b klase

Reiz senos laikos, kādā skaistā vasaras dienā, mātei – Dievietei piedzima trīs bērni. Māte tos nosauca neparastos, nedzirdētos vārdos- La-va, Tvie-lo, Šu-da.

Mātes pirmā vēlēšanās pēc bērnu piedzimšanas bija, lai nākotnē  La-va un Šu-da būtu dievietes, bet Tvie-lo – Dievs. Tā arī notika, kad māte nomira, bērni palika vieni – La-va un Šu-da bija dievietes, bet Tvie-lo – Dievs.

Kādu dienu bērni izgāja pastaigā. Tie ļoti nogura un apsēdās uz kādas akas atvilkt elpu. Viņi nezināja, ka ir apsēdušies uz burvju akas. Pēc dažām minūtēm no akas izlīda pūķis, sagrāba bērnus, un ievilka tos akā. Akā bija ļoti labi dzirdams atbalss. Izrādās, ka kāds puisis bija sekojis viņiem, un saucis: „La-va! Tvie-lo! Šu-da!” Un atbalss izveidojās no bērnu vārdu pirmajām zilbēm: Latviešu valoda. Puisis bija uzrakstījis zīmīti, uz kuras bija rakstīts, kas un kā tajā dienā notika. Bet La-va, Šu-da un Tvie-lo vairs atpakaļ no akas neatgriezās. Viņi palika burvju akā.

Kad Latvijas teritorijā parādījās pirmie cilvēki, tie nezināja, kā īsti sarunāties.Bet kādu dienu viens zinātnieks atradis zīmīti, kuru  bija rakstījis tas pats puisis, kas sekoja La-vai, Tvie-lo un Šu-dai.

Tā cilvēki izdomāja, ka viņu valoda būs latviešu valoda.

7 domas par “Laura Inonna Šteinberga, Rīgas Centra humanitārā vidusskola, 3. b klase”

  1. Ļoti oriģināla teika, man ļoti patika. Neparasti vārdi – tev laba izdoma. Varbūt dienās varēšu lepoties, ka pazīstu slavenu rakstnieci.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *