Edgars Eduards Viļums, Rīgas Centra humanitāra vidusskola, 1. b klase

Reiz sensenos laikos cilvēkiem Latvijā nebija valodas. Cilvēki sazinājās ar zīmēm. Viņi audzēja dārzeņus un lopiņus. Vīri mežā gāja medīt dzīvniekus. Sievas ar bērniem palika mājās un gaidīja.

Medību diena bija pilna ar dažādiem piedzīvojumiem. Vakarā sēžot ap ugunskuru un gatavojot maltīti viņi gribēja atstāstīt savus dienas piedzīvojumus, bet nezināja kā. Jo nebija valodas.

Nejauši kādā vakarā viņiem pāri lidoja putnu bars. Putni skaļām balsīm sazinājās savā starpā. Cilvēki klausījās. Tad izdzirdot putnu skaņas vēlreiz, jau tuvāk, mēģināja tās atdarināt. Viens teica: „Lāt, lāt!’’, bet otrs nosvilpoja: „Via, via, via!’’ Cilvēki nodomāja, cik gan skaista putniem valoda! Un lēnām sāka to ieviest arī savā dzīvē.

Tā radās latviešu valoda, kura ir izdzīvojusi kopš seniem laikiem un ir joprojām.

1 doma par “Edgars Eduards Viļums, Rīgas Centra humanitāra vidusskola, 1. b klase”

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *