Atskats uz Valsts valodas dienu 2013

2013. gada 13. maijā, Jura Alunāna dzimšanas dienā, Rakstniecības un mūzikas muzejs ar domubiedriem daudzviet Latvijā jau otro gadu aicināja svinēt Valsts valodas dienu. Kā atzīst vairāki svētku organizatori – valodas svinēšana ir tradīcija, kas jāturpina gan nākamā gada 13. maijā, gan dažādās akcijās izvēršama visa gada garumā.

ATSKATS UZ VALSTS VALODAS DIENAS SVINĪBĀM

Krišjāņa Barona muzejs, Rīga

13. maijā Krišjāņa Barona muzejā tika piedāvāta īpaša Val­sts val­o­das dienas pro­gramma. Visas dienas garumā kopā ar mums bija ne tikai Rīgas, bet arī Bauskas, Jūrmalas un Cēsu skolu audzēkņi, viņi piedalījās gan vecvārdu atminēšanā, gan centās veidot jaunvārdus vārdiem, kuriem nav īsti latviskas cilmes. Īpaši mūsu apmeklētājiem patika uzdevums atrast vietvārdus, kuru sastāvā ir gan upju nosaukumi, gan cilvēku vārdi, gan dzīvnieku un citi vārdi. Mūsu apmeklētājus piesaistīja Baronu dzimtas koks. Mēs mācījām, kā veidot savu dzimtas koku. Pieaugušos ieinteresēja arī inter­ak­tīvie uzde­vumi  izstādē Ekspedī­ciju laboratorija.

Daudzi nemaz nebija aizdomājušies, no kurienes cēlies viņu uzvārds. Stāstījām arī versijas par Baronu uzvārda izcelsmi. Skanēja kokle un latviešu tautasdziesmas…

Arī nākamajā dienā, uzzinājuši par pirmdienas aktivitātēm, mūs turpināja apciemot apmeklētāji. Daļu no aktivitātēm mēs turpinājām saviem apmeklētājiem piedāvāt arī Muzeja naktī.

Aicinu ne tikai vienu dienu gadā svinēt svētkus VALODAI, LATVIEŠU VALODAI!

Pasākumu atbal­stīja Rīgas dome.

Rūta Kārkliņa, Latviešu valodas skolotāja, arī Kr. Barona muzeja vadītāja

***

vecpiebalga

Valsts valodas dienu Vecpiebalgā svinējām Vecpiebalgas kultūras namā, vietā, kas vairāk nekā gadsimtu ir kultūras dzīves centrs, kur savulaik rosīgi darbojušies arī mūsu valodas kopēji ar Ati Kronvadu un brāļiem Kaudzītēm priekšgalā. Pēc pasākuma Vecpiebalgas Viduskapos, kur atdusas dižie piebaldzēni, pie Ata Kronvalda vecpiebaldzēnu īpašajā melodijā nodziedājām „Brūklenāju” un norunājām satikties atkal pēc gada.

Šī gada valodas dienas svinības uzskatām par izdevušos tradīcijas aizsākumu Vecpiebalgā, un turpmāk katru gadu, 13. maijā, tiksimies, lai noskaidrotu, kā šodien runā piebaldzēns. Pirmais konkurss „Tā runā piebaldzēns!”, ko izsludinājām Vecpiebalgas un Jaunpiebalgas skolēniem, bija vērsts uz Piebalgas izloksnes aktualizēšanu un atcerēšanos. Atklājām lieliskus izloksnes pratējus, dažu senaizmirstu vārdu, ko lieto tikai vecmāmiņas, un kārtējo reizi pārliecinājāmies, ka Piebalgas skolēni ir radoši un izzināt kāri. Nākamajā gadā (jaunu radošo sižetu sagatavošanai tagad ir vesels gads, no 13. maija līdz 13. maijam) konkursā „Tā runā piebaldzēns!” vērtēsim ne tikai Piebalgas izloksnes īpatsvaru sižetos, bet gaidīsim arī mūsdienu interpretācijas un laikmeta dokumentāciju, jo piebaldzēni gan ir lieli runātāji, taču arī viņu darbiem ir tāla atbalss. Šajā konkursā piedalīties aicināts ikviens Latvijas skolēns, kuram ir sava radoša versija par tēmu.

Konkursā „Tā runā piebaldzēns!” šogad uzvarēja Vecpiebalgas vidusskolas skolnieks Aivis Šulcs ar emocionālu sižetu, otro vietu ieguva Jaunpiebalgas vidusskolas skolniece Amanda Zariņa, bet trešo – Inešu pamatskolas skolniece Anete Cīrule. Video, kuru autori ir piekrituši publiskošanai, apskatāmi šeit.

Līva Grudule, PMA „Orisāre” vadītāja

***

Zemessardzes studentu bataljons, rīga


Studentu bataljonā piedalījās 13 dalībnieki: 5 civilie, 1 zemessargs veterāns, 5 zemessargi un 2 profesionālā dienesta karavīri. Pēc ievadlekcijas un ekskursijas zemessargs veterāns stāstīja par mūsu valodas vēsturi un vārdu un uzvārdu izcelšanos.


Pēcāk tika salīdzināti dažādu karavīru un zemessargu ekipējuma sastāvdaļu nosaukumi oficiāli un sarunvalodā.

Tika secināts, ka militārajā sadzīvē tomēr daudz vārdu ir aizgūti no svešvalodām. Pašlaik – no angļu valodas, tomēr joprojām sastopami arī no krievu valodas aizgūti vārdi. Piemēram, „teltene” jeb „pončo” jeb „Плащ-палатка” vai „ķivere” = ”smadzenes” = ”kaska” = „pods”.

Vēl secinājumi: „Valoda mums ir ļoti bagāta. Mūsu tautas vēsture, kas mijas ar latviešu valodas vēsturi, ir ļoti sena un ne visi to ir pētījuši sīkāk. Citiem vēstures apgūšana beidzas ar skolas pabeigšanu. Tomēr Latvijas vēsture ir jāapgūst visu mūžu.”

Ļoti svarīga ir dalībnieku vienošanās atkārtot jau šogad valodas dienu – uzvārdu dienu Studentu bataljonā.

Valsts valodas dienas ideja ir ļoti laba! Noteikti jāizvērš tautās šī diena, lai nākamgad ir vairāk dalībnieku un apmeklētāju.

Kaprālis Jānis Iesalnieks

***

Kuldīgas galvenā bibliotēka


Svinēt valodu

13. maijā, tieši latviešu dzejnieka un valodnieka Jura Alunāna dzimšanas dienā, Kuldīgas novada skolēni centās apliecināt, ka dzimtā valoda viņiem ir svarīga un ka īpaša vieta tajā kā jau kurzemniekiem ir arī Kurzemes vārdiem.

Šī dzimšanas dienas ballīte, kā to dēvēja Kuldīgas galvenās bibliotēkas vadītāja Laima Ostele, tapa, atsaucoties Latvijas Rakstniecības un mūzikas muzeja ierosmei. Jau otro gadu tas aicina 13. maiju svinēt kā Valsts valodas dienu. L.Ostele pasākuma ievadā arī atgādināja par J.Alunāna devumu, bez kura mūsu šodiena nav iedomājama, nu kaut vai mēnešu nosaukumi, vārdi dzimtene, demokrātija u.c.
Bibliotēkai sadarbojoties ar novada bērnu un jauniešu centru (BJC), pieaicinātiem palīgiem, tapa uzdevumi, nolikums, scenārijs.


Jaunvārdi un mēles veiklība


Pilsētas un novada skolām tika piedāvāts veidot četru cilvēku komandu 5. – 8. un 9. – 12. klasēm, un tā pirmdienas rītā ar sagatavotu mājas darbu (latviskotu svešvārdu) J.Alunāna dzimšanas dienā ieradās 10 kvartetu no Turlavas, Ēdoles un Kuldīgas pamatskolas, Kuldīgas Centra, Mākslas un humanitāro zinību un 2. vidusskolas.
Vispirms komandām tika dots līdz divām minūtēm, lai tās atraktīvi un pamatoti iepazīstinātu ar savu jaundarināto vārdu (jau aprīlī skolas saņēma svešvārdus, lai izvēlētos vienu, ko pārveidot). Ja paklausītu skolēnu ieteikumiem, vairs neskanētu vārds tusēt,  bet – laiskoties, paburzīties, bumbulēt, bet legingu vietā būtu ērtoņas, staipenes. Savukārt vizāžista profesijas nosaukums ieguvis vairākus variantus: sejkopītis (iesācējs šajā jomā), krāseklis, ģīmzīmis (varētu, pēc skolēnu domām, patikt vecākiem ļaudīm), sejrestauris.

Visvairāk emociju laikam gan izsauca komandu atraktivitāte, rādot, kā darbojas paparaci jeb jaunā vārdā krūmbilžradis, bilžčiepējs, uzmāceklis, uzbāzenis, zvaigžņķeris u.c.


Vai mēle ir pietiekami veikla, runājot dzimtajā valodā, to komandas demonstrēja, veidojot minūti garu sarunu, dažādās intonācijās lietojot t.s. mēles mežģi (tas tika izlozēts), nu kaut vai tādu: „Virsmežniecības virsmežziņa žagaru saišķis.” Klausoties, kā ne vienam vien misējas, žūrijas pārstāve režisore Dace Priede sprieda, ka šobrīd skolā bērni maz runā, uzstājas, pavisam maz no galvas jāmācās dzejoļi, un tas ietekmē spēju runāt skaidri, precīzi.


No Kurzemes vārdu ķoča


Valsts valodas dienas uzdevums ir pievērst arī uzmanību tam, ar ko tauta, katrs etnogrāfiskais novads ir bagāts, kā līdzās jaunajam tiek glabāts senais. Tāpēc skolēni saņēma uzdevumu pārtulkot Aivara Neibarta Kurzemnieciskā dzejoļa apvidvārdus. Ķocis, krizdoles, naģe – kas tie tādi, jauniešiem diezgan labi zināms, bet ar plekstēm (butēm), pucenēm (pīlādžiem) un sprūtēm (kāļi) gan gāja pagrūti. Izmantojot Janīnas Kursītes Vārdeni, organizatori bija sagatavojuši arī uzdevumu par Kurzemes vietvārdiem, dodot atbilžu variantus, atlika vien izvēlēties pareizo, bet… Žūrija sprieda, ka atbildes atklāj kādu tendenci – vecie cilvēki aiziet, aiznesot vārdus līdzi, laukos omīšu, opīšu, kas ar mazbērniem runātos vietējā izloksnē, arī mazāk. Varbūt skolām jāmeklē iespēja, kā sapazīstināt Kurzemes skolēnus ar šī novada leksiku. (Iespējams, der pamācīties kaut ko no Latgales?)
Kad uzdevumi bija pieveikti, visi tika cienāti ar dzimšanas dienas kliņģeri, bet pēc tam parkā pie J.Alunāna ielas režisores Guntas Krauzes teātra studijas dalībnieki aicināja uz jubilāra dzejas montāžu, bet nobeigumā BJC koris nodziedāja J.Alunāna tulkoto čehu studentu dziesmu Nevis slinkojot un pūstot. Tad arī bija saskaitīts, cik graudu katras komandas ķocī: 5. – 8. kl. grupā 1. vietā Turlavas pamatskola, 2. – Kuldīgas Centra vidusskola (KCV), 3. – 2. vidusskola. Vidusskolēnu konkurencē uzvarētāja 2. vidusskola, 2. – KCV, 3. – Kuldīgas Mākslas un humanitāro zinību vidusskola.
Latviešu valodas skolotāju metodiskās apvienības vadītāja Alda Urtāne apbalvoja neklātienes konkursa, kas veltīts latviešu rakstniekiem jubilāriem, uzvarētājus. Balvas saņēma arī otra neklātienes konkursa Zinošākais lasītājs laureāti.

Mārīte Milzere, “Kurzemnieks”


***

Ādolfa Alunāna memoriālais muzejs, Jelgava


J. Alunāna dzimšanas dienā aicina novērtēt valodu un svinēt tās svētkus

Šodien par godu dzejnieka, ievērojamā publicista un valodnieka Jura Alunāna dzimšanas dienai, kas Latvijā ir pasludināta par Valsts valodas dienu, Ādolfa Alunāna memoriālā muzeja vadītāja Maija Matisa aicina svinēt valodas svētkus. Lai rosinātu novērtēt valodas nozīmi, uz pasākumu „Valoda – saziņas tilts starp tautām” tika aicināti Jelgavas 2. pamatskolas audzēkņi. Pasākumā piedalījās bērnu grāmatu rakstniece Ieva Samauska.

Jāatgādina, ka mūsu novadnieks Juris Alunāns (1832 – 1864) ieviesis latviešu val­odā tādus vār­dus kā „ideja”, „demokrātija”, „vienība”, „dzimtene”, tāpēc Rakstniecības un mūzikas muzejs ar domu­biedriem, lai svinētu val­odu, izraudzījās tieši J.Alunāna dzimšanas dienu. Val­sts val­o­das diena iecerēta kā svētki ne tikai tiem, kuriem latviešu val­oda ir dzimtā val­oda, bet visiem, ko vieno mūsu val­sts un latviešu val­oda kā val­sts valoda.


Rosinot diskusiju par valsts valodas nozīmi, uz tikšanos ar bērnu grāmatu rakstnieci Ievu Samausku tika aicināti Jelgavas 2. pamatskolas 2. klases audzēkņiem, kuriem dzimtā valoda ir krievu. Diskusija tika veidota, balstoties uz šim gadījumam tik piemērotās I. Samauskas grāmatas „Meitene, kura mācēja visas pasaules valodas sižetu. Bērni, kuri grāmatu jau iepriekš bija izlasījuši, šodien kopā ar autori atminējās grāmatas varoņus un viņu piedzīvojumus.


Ne jau velti Dievs mums ir devis valodu. Valoda ir kā dienišķā maize – kaut kas it kā tik pašsaprotams, taču, ja mums tās nebūtu… Tā jau ir, daudz ko novērtējam tikai tad, ja to atņem,” vērtē rakstniece I. Samauska, kura uzskata, ka īpaši svarīgi ir bērniem jau ģimenē skaidrot valodas nozīmi. „Nav runa tikai par dzimto vai valsts valodu. Tieši bērniem ir visvieglāk iemācīties vairākas valodas, un tas ir jāizmanto,” uzskata rakstniece.

Tāpat pasākumā gaitā bērniem tika organizēts konkurss „Pirmie soļi leļļu pasaulē”, kurā bērni domāja atraktīvus vārdus lellēm. Savukārt vienam no izstādes eksponātiem – lācim – bērni gatavoja dzīves aprakstu jeb CV.

Ligita Lapiņa, „Jelgavas Vēstnesis”

Madonas pilsētas pirmsskolas izglītības iestāde „Kastanītis”

Nepastāvīgo laikapstākļu dēļ Valsts valodas dienas pasākumus pārcēlām uz bērnudārza telpām. Pie mums ciemojās Burtu meitiņa (Danute Vēze, muzejs) un viņas draugs Muris. Pēc tam bērniem bija sagatavotas dažādas darbnīcas. Ģimenēm bija uzdots mājasdarbs apkopot jaunvārdus, kurus bērnībā ieviesuši viņu mazuļi, tad nu kopīgi mēģinājām tos atminēt. Bērni zīmēja, līmēja, minēja pašsacerētas mīklas, vingrinājās ātrrunā, gāja dažādās vārdu rotaļās un iejutās aktieru lomā. Nobeigumā bērni saņēma Madonas muzeja sarūpētas dāvanas – uzlīmes ar Jura Alunāna jaunvārdiem.

Dace Raubiška, Madonas pilsētas PII „Kastanītis” vadītāja

Foto ieskats Valsts valodas dienā PII “Kastanītis”

***

13. maijā Krišjāņa Barona muzejā tika piedāvāta īpaša Val­sts val­o­das dienas pro­gramma. Visas dienas garumā kopā ar mums bija ne tikai Rīgas, bet arī Bauskas, Jūrmalas un Cēsu skolu audzēkņi, viņi piedalījās gan vecvārdu atminēšanā, gan centās veidot jaunvārdus vārdiem, kuriem nav īsti latviskas cilmes. Īpaši mūsu apmeklētājiem patika uzdevums atrast vietvārdus, kuru sastāvā ir gan upju nosaukumi, gan cilvēku vārdi, gan dzīvnieku un citi vārdi. Mūsu apmeklētājus piesaistīja Baronu dzimtas koks. Mēs mācījām, kā veidot savu dzimtas koku. Pieaugušos ieinteresēja arī inter­ak­tīvie uzde­vumi  izstādē Ekspedī­ciju laboratorija.

Daudzi nemaz nebija aizdomājušies, no kurienes cēlies viņu uzvārds. Stāstījām arī versijas par Baronu uzvārda izcelsmi. Skanēja kokle un latviešu tautasdziesmas…

Arī nākamajā dienā, uzzinājuši par pirmdienas aktivitātēm, mūs turpināja apciemot apmeklētāji. Daļu no aktivitātēm mēs turpinājām saviem apmeklētājiem piedāvāt arī Muzeja naktī.

Aicinu ne tikai vienu dienu gadā svinēt svētkus VALODAI, LATVIEŠU VALODAI!

Pasākumu atbal­stīja Rīgas dome.

Rūta Kārkliņa, Latviešu valodas skolotāja, arī Kr. Barona muzeja vadītāja

***

Valsts valodas dienu Vecpiebalgā svinējām Vecpiebalgas kultūras namā, vietā, kas vairāk nekā gadsimtu ir kultūras dzīves centrs, kur savulaik rosīgi darbojušies arī mūsu valodas kopēji ar Ati Kronvadu un brāļiem Kaudzītēm priekšgalā. Pēc pasākuma Vecpiebalgas Viduskapos, kur atdusas dižie piebaldzēni, pie Ata Kronvalda vecpiebaldzēnu īpašajā melodijā nodziedājām „Brūklenāju” un norunājām satikties atkal pēc gada.

Šī gada valodas dienas svinības uzskatām par izdevušos tradīcijas aizsākumu Vecpiebalgā, un turpmāk katru gadu, 13. maijā, tiksimies, lai noskaidrotu, kā šodien runā piebaldzēns. Pirmais konkurss „Tā runā piebaldzēns!”, ko izsludinājām Vecpiebalgas un Jaunpiebalgas skolēniem, bija vērsts uz Piebalgas izloksnes aktualizēšanu un atcerēšanos. Atklājām lieliskus izloksnes pratējus, dažu senaizmirstu vārdu, ko lieto tikai vecmāmiņas, un kārtējo reizi pārliecinājāmies, ka Piebalgas skolēni ir radoši un izzināt kāri. Nākamajā gadā (jaunu radošo sižetu sagatavošanai tagad ir vesels gads, no 13. maija līdz 13. maijam) konkursā „Tā runā piebaldzēns!” vērtēsim ne tikai Piebalgas izloksnes īpatsvaru sižetos, bet gaidīsim arī mūsdienu interpretācijas un laikmeta dokumentāciju, jo piebaldzēni gan ir lieli runātāji, taču arī viņu darbiem ir tāla atbalss. Šajā konkursā piedalīties aicināts ikviens Latvijas skolēns, kuram ir sava radoša versija par tēmu.

Konkursā „Tā runā piebaldzēns!” šogad uzvarēja Vecpiebalgas vidusskolas skolnieks Aivis Šulcs ar emocionālu sižetu, otro vietu ieguva Jaunpiebalgas vidusskolas skolniece Amanda Zariņa, bet trešo – Inešu pamatskolas skolniece Anete Cīrule. Video, kuru autori ir piekrituši publiskošanai, apskatāmi šeit http://www.piebalgasmuzeji.lv/lv/video/taa-runaa-piebaldzeens-478091

Līva Grudule, PMA „Orisāre” vadītāja

***

Studentu bataljonā piedalījās 13 dalībnieki: 5 civilie, 1 zemessargs veterāns, 5 zemessargi un 2 profesionālā dienesta karavīri. Pēc ievadlekcijas un ekskursijas zemessargs veterāns stāstīja par mūsu valodas vēsturi un vārdu un uzvārdu izcelšanos.
Pēcāk tika salīdzināti dažādu karavīru un zemessargu ekipējuma sastāvdaļu nosaukumi oficiāli un sarunvalodā. 
Tika secināts, ka militārajā  sadzīvē tomēr daudz vārdu ir aizgūti no svešvalodām. Pašlaik – no angļu valodas, tomēr joprojām sastopami arī no krievu valodas aizgūti vārdi. Piemēram,  „teltene” jeb „pončo” jeb „Плащ-палатка” vai „ķivere” = ”smadzenes” = ”kaska” = „pods”.  
 
Vēl secinājumi: „Valoda mums ir ļoti bagāta. Mūsu tautas vēsture, kas mijas ar latviešu valodas vēsturi, ir ļoti sena un ne visi to ir pētījuši sīkāk. Citiem vēstures apgūšana beidzas ar skolas pabeigšanu. Tomēr Latvijas vēsture ir jāapgūst visu mūžu.” 
Ļoti svarīga ir dalībnieku vienošanās atkārtot jau šogad valodas dienu – uzvārdu dienu Studentu bataljonā.  
Valsts valodas dienas ideja ir ļoti laba! Noteikti jāizvērš tautās šī diena, lai nākamgad ir vairāk dalībnieku un apmeklētāju.
 
Kaprālis Jānis Iesalnieks

***

Svinēt valodu

13. maijā, tieši latviešu dzejnieka un valodnieka Jura Alunāna dzimšanas dienā, Kuldīgas novada skolēni centās apliecināt, ka dzimtā valoda viņiem ir svarīga un ka īpaša vieta tajā kā jau kurzemniekiem ir arī Kurzemes vārdiem.

Šī dzimšanas dienas ballīte, kā to dēvēja Kuldīgas galvenās bibliotēkas vadītāja Laima Ostele, tapa, atsaucoties Latvijas Rakstniecības un mūzikas muzeja ierosmei. Jau otro gadu tas aicina 13. maiju svinēt kā Valsts valodas dienu. L.Ostele pasākuma ievadā arī atgādināja par J.Alunāna devumu, bez kura mūsu šodiena nav iedomājama, nu kaut vai mēnešu nosaukumi, vārdi dzimtene, demokrātija u.c.
Bibliotēkai sadarbojoties ar novada bērnu un jauniešu centru (BJC), pieaicinātiem palīgiem, tapa uzdevumi, nolikums, scenārijs.

Jaunvārdi un mēles veiklība

Pilsētas un novada skolām tika piedāvāts veidot četru cilvēku komandu 5. – 8. un 9. – 12. klasēm, un tā pirmdienas rītā ar sagatavotu mājas darbu (latviskotu svešvārdu) J.Alunāna dzimšanas dienā ieradās 10 kvartetu no Turlavas, Ēdoles un Kuldīgas pamatskolas, Kuldīgas Centra, Mākslas un humanitāro zinību un 2. vidusskolas.
Vispirms komandām tika dots līdz divām minūtēm, lai tās atraktīvi un pamatoti iepazīstinātu ar savu jaundarināto vārdu (jau aprīlī skolas saņēma svešvārdus, lai izvēlētos vienu, ko pārveidot). Ja paklausītu skolēnu ieteikumiem, vairs neskanētu vārds tusēt,  bet – laiskoties, paburzīties, bumbulēt, bet legingu vietā būtu ērtoņas, staipenes. Savukārt vizāžista profesijas nosaukums ieguvis vairākus variantus: sejkopītis (iesācējs šajā jomā), krāseklis, ģīmzīmis (varētu, pēc skolēnu domām, patikt vecākiem ļaudīm), sejrestauris.

Visvairāk emociju laikam gan izsauca komandu atraktivitāte, rādot, kā darbojas paparaci jeb jaunā vārdā krūmbilžradis, bilžčiepējs, uzmāceklis, uzbāzenis, zvaigžņķeris u.c.

Vai mēle ir pietiekami veikla, runājot dzimtajā valodā, to komandas demonstrēja, veidojot minūti garu sarunu, dažādās intonācijās lietojot t.s. mēles mežģi (tas tika izlozēts), nu kaut vai tādu: „Virsmežniecības virsmežziņa žagaru saišķis.” Klausoties, kā ne vienam vien misējas, žūrijas pārstāve režisore Dace Priede sprieda, ka šobrīd skolā bērni maz runā, uzstājas, pavisam maz no galvas jāmācās dzejoļi, un tas ietekmē spēju runāt skaidri, precīzi.

No Kurzemes vārdu ķoča
Valsts valodas dienas uzdevums ir pievērst arī uzmanību tam, ar ko tauta, katrs etnogrāfiskais novads ir bagāts, kā līdzās jaunajam tiek glabāts senais. Tāpēc skolēni saņēma uzdevumu pārtulkot Aivara Neibarta Kurzemnieciskā dzejoļa apvidvārdus. Ķocis, krizdoles, naģe – kas tie tādi, jauniešiem diezgan labi zināms, bet ar plekstēm (butēm), pucenēm (pīlādžiem) un sprūtēm (kāļi) gan gāja pagrūti. Izmantojot Janīnas Kursītes Vārdeni, organizatori bija sagatavojuši arī uzdevumu par Kurzemes vietvārdiem, dodot atbilžu variantus, atlika vien izvēlēties pareizo, bet… Žūrija sprieda, ka atbildes atklāj kādu tendenci – vecie cilvēki aiziet, aiznesot vārdus līdzi, laukos omīšu, opīšu, kas ar mazbērniem runātos vietējā izloksnē, arī mazāk. Varbūt skolām jāmeklē iespēja, kā sapazīstināt Kurzemes skolēnus ar šī novada leksiku. (Iespējams, der pamācīties kaut ko no Latgales?)
Kad uzdevumi bija pieveikti, visi tika cienāti ar dzimšanas dienas kliņģeri, bet pēc tam parkā pie J.Alunāna ielas režisores Guntas Krauzes teātra studijas dalībnieki aicināja uz jubilāra dzejas montāžu, bet nobeigumā BJC koris nodziedāja J.Alunāna tulkoto čehu studentu dziesmu Nevis slinkojot un pūstot. Tad arī bija saskaitīts, cik graudu katras komandas ķocī: 5. – 8. kl. grupā 1. vietā Turlavas pamatskola, 2. – Kuldīgas Centra vidusskola (KCV), 3. – 2. vidusskola. Vidusskolēnu konkurencē uzvarētāja 2. vidusskola, 2. – KCV, 3. – Kuldīgas Mākslas un humanitāro zinību vidusskola.
Latviešu valodas skolotāju metodiskās apvienības vadītāja Alda Urtāne apbalvoja neklātienes konkursa, kas veltīts latviešu rakstniekiem jubilāriem, uzvarētājus. Balvas saņēma arī otra neklātienes konkursa Zinošākais lasītājs laureāti.

Mārīte Milzere, Kurzemnieks

Pārpublicēts no http://www.kurzemnieks.lv/Svinet-valodu

***

J. Alunāna dzimšanas dienā aicina novērtēt valodu un svinēt tās svētkus

Šodien par godu dzejnieka, ievērojamā publicista un valodnieka Jura Alunāna dzimšanas dienai, kas Latvijā ir pasludināta par Valsts valodas dienu, Ādolfa Alunāna memoriālā muzeja vadītāja Maija Matisa aicina svinēt valodas svētkus. Lai rosinātu novērtēt valodas nozīmi, uz pasākumu „Valoda – saziņas tilts starp tautām” tika aicināti Jelgavas 2. pamatskolas audzēkņi. Pasākumā piedalījās bērnu grāmatu rakstniece Ieva Samauska.

Jāatgādina, ka mūsu novadnieks Juris Alunāns (1832 – 1864) ieviesis latviešu val­odā tādus vār­dus kā „ideja”, „demokrātija”, „vienība”, „dzimtene”, tāpēc Rakstniecības un mūzikas muzejs ar domu­biedriem, lai svinētu val­odu, izraudzījās tieši J.Alunāna dzimšanas dienu. Val­sts val­o­das diena iecerēta kā svētki ne tikai tiem, kuriem latviešu val­oda ir dzimtā val­oda, bet visiem, ko vieno mūsu val­sts un latviešu val­oda kā val­sts valoda.

Rosinot diskusiju par valsts valodas nozīmi, uz tikšanos ar bērnu grāmatu rakstnieci Ievu Samausku tika aicināti Jelgavas 2. pamatskolas 2. klases audzēkņiem, kuriem dzimtā valoda ir krievu. Diskusija tika veidota, balstoties uz šim gadījumam tik piemērotās I. Samauskas grāmatas „Meitene, kura mācēja visas pasaules valodas sižetu. Bērni, kuri grāmatu jau iepriekš bija izlasījuši, šodien kopā ar autori atminējās grāmatas varoņus un viņu piedzīvojumus.

Ne jau velti Dievs mums ir devis valodu. Valoda ir kā dienišķā maize – kaut kas it kā tik pašsaprotams, taču, ja mums tās nebūtu… Tā jau ir, daudz ko novērtējam tikai tad, ja to atņem,” vērtē rakstniece I. Samauska, kura uzskata, ka īpaši svarīgi ir bērniem jau ģimenē skaidrot valodas nozīmi. „Nav runa tikai par dzimto vai valsts valodu. Tieši bērniem ir visvieglāk iemācīties vairākas valodas, un tas ir jāizmanto,” uzskata rakstniece.

Tāpat pasākumā gaitā bērniem tika organizēts konkurss „Pirmie soļi leļļu pasaulē”, kurā bērni domāja atraktīvus vārdus lellēm. Savukārt vienam no izstādes eksponātiem – lācim – bērni gatavoja dzīves aprakstu jeb CV.

Ligita Lapiņa, „Jelgavas Vēstnesis”

Pārpublicēts no http://www.jelgavasvestnesis.lv/page/27&news_id=20048

***

13. maijā Krišjāņa Barona muzejā tika piedāvāta īpaša Val­sts val­o­das dienas pro­gramma. Visas dienas garumā kopā ar mums bija ne tikai Rīgas, bet arī Bauskas, Jūrmalas un Cēsu skolu audzēkņi, viņi piedalījās gan vecvārdu atminēšanā, gan centās veidot jaunvārdus vārdiem, kuriem nav īsti latviskas cilmes. Īpaši mūsu apmeklētājiem patika uzdevums atrast vietvārdus, kuru sastāvā ir gan upju nosaukumi, gan cilvēku vārdi, gan dzīvnieku un citi vārdi. Mūsu apmeklētājus piesaistīja Baronu dzimtas koks. Mēs mācījām, kā veidot savu dzimtas koku. Pieaugušos ieinteresēja arī inter­ak­tīvie uzde­vumi  izstādē Ekspedī­ciju laboratorija.

Daudzi nemaz nebija aizdomājušies, no kurienes cēlies viņu uzvārds. Stāstījām arī versijas par Baronu uzvārda izcelsmi. Skanēja kokle un latviešu tautasdziesmas…

Arī nākamajā dienā, uzzinājuši par pirmdienas aktivitātēm, mūs turpināja apciemot apmeklētāji. Daļu no aktivitātēm mēs turpinājām saviem apmeklētājiem piedāvāt arī Muzeja naktī.

Aicinu ne tikai vienu dienu gadā svinēt svētkus VALODAI, LATVIEŠU VALODAI!

Pasākumu atbal­stīja Rīgas dome.

Rūta Kārkliņa, Latviešu valodas skolotāja, arī Kr. Barona muzeja vadītāja

***

Valsts valodas dienu Vecpiebalgā svinējām Vecpiebalgas kultūras namā, vietā, kas vairāk nekā gadsimtu ir kultūras dzīves centrs, kur savulaik rosīgi darbojušies arī mūsu valodas kopēji ar Ati Kronvadu un brāļiem Kaudzītēm priekšgalā. Pēc pasākuma Vecpiebalgas Viduskapos, kur atdusas dižie piebaldzēni, pie Ata Kronvalda vecpiebaldzēnu īpašajā melodijā nodziedājām „Brūklenāju” un norunājām satikties atkal pēc gada.

Šī gada valodas dienas svinības uzskatām par izdevušos tradīcijas aizsākumu Vecpiebalgā, un turpmāk katru gadu, 13. maijā, tiksimies, lai noskaidrotu, kā šodien runā piebaldzēns. Pirmais konkurss „Tā runā piebaldzēns!”, ko izsludinājām Vecpiebalgas un Jaunpiebalgas skolēniem, bija vērsts uz Piebalgas izloksnes aktualizēšanu un atcerēšanos. Atklājām lieliskus izloksnes pratējus, dažu senaizmirstu vārdu, ko lieto tikai vecmāmiņas, un kārtējo reizi pārliecinājāmies, ka Piebalgas skolēni ir radoši un izzināt kāri. Nākamajā gadā (jaunu radošo sižetu sagatavošanai tagad ir vesels gads, no 13. maija līdz 13. maijam) konkursā „Tā runā piebaldzēns!” vērtēsim ne tikai Piebalgas izloksnes īpatsvaru sižetos, bet gaidīsim arī mūsdienu interpretācijas un laikmeta dokumentāciju, jo piebaldzēni gan ir lieli runātāji, taču arī viņu darbiem ir tāla atbalss. Šajā konkursā piedalīties aicināts ikviens Latvijas skolēns, kuram ir sava radoša versija par tēmu.

Konkursā „Tā runā piebaldzēns!” šogad uzvarēja Vecpiebalgas vidusskolas skolnieks Aivis Šulcs ar emocionālu sižetu, otro vietu ieguva Jaunpiebalgas vidusskolas skolniece Amanda Zariņa, bet trešo – Inešu pamatskolas skolniece Anete Cīrule. Video, kuru autori ir piekrituši publiskošanai, apskatāmi šeit http://www.piebalgasmuzeji.lv/lv/video/taa-runaa-piebaldzeens-478091

Līva Grudule, PMA „Orisāre” vadītāja

***

Studentu bataljonā piedalījās 13 dalībnieki: 5 civilie, 1 zemessargs veterāns, 5 zemessargi un 2 profesionālā dienesta karavīri. Pēc ievadlekcijas un ekskursijas zemessargs veterāns stāstīja par mūsu valodas vēsturi un vārdu un uzvārdu izcelšanos.

Pēcāk tika salīdzināti dažādu karavīru un zemessargu ekipējuma sastāvdaļu nosaukumi oficiāli un sarunvalodā.

Tika secināts, ka militārajā sadzīvē tomēr daudz vārdu ir aizgūti no svešvalodām. Pašlaik – no angļu valodas, tomēr joprojām sastopami arī no krievu valodas aizgūti vārdi. Piemēram, „teltene” jeb „pončo” jeb „Плащ-палатка” vai „ķivere” = ”smadzenes” = ”kaska” = „pods”.

Vēl secinājumi: „Valoda mums ir ļoti bagāta. Mūsu tautas vēsture, kas mijas ar latviešu valodas vēsturi, ir ļoti sena un ne visi to ir pētījuši sīkāk. Citiem vēstures apgūšana beidzas ar skolas pabeigšanu. Tomēr Latvijas vēsture ir jāapgūst visu mūžu.”

Ļoti svarīga ir dalībnieku vienošanās atkārtot jau šogad valodas dienu – uzvārdu dienu Studentu bataljonā.

Valsts valodas dienas ideja ir ļoti laba! Noteikti jāizvērš tautās šī diena, lai nākamgad ir vairāk dalībnieku un apmeklētāju.

Kaprālis Jānis Iesalnieks

***

Svinēt valodu

13. maijā, tieši latviešu dzejnieka un valodnieka Jura Alunāna dzimšanas dienā, Kuldīgas novada skolēni centās apliecināt, ka dzimtā valoda viņiem ir svarīga un ka īpaša vieta tajā kā jau kurzemniekiem ir arī Kurzemes vārdiem.

Šī dzimšanas dienas ballīte, kā to dēvēja Kuldīgas galvenās bibliotēkas vadītāja Laima Ostele, tapa, atsaucoties Latvijas Rakstniecības un mūzikas muzeja ierosmei. Jau otro gadu tas aicina 13. maiju svinēt kā Valsts valodas dienu. L.Ostele pasākuma ievadā arī atgādināja par J.Alunāna devumu, bez kura mūsu šodiena nav iedomājama, nu kaut vai mēnešu nosaukumi, vārdi dzimtene, demokrātija u.c.
Bibliotēkai sadarbojoties ar novada bērnu un jauniešu centru (BJC), pieaicinātiem palīgiem, tapa uzdevumi, nolikums, scenārijs.

Jaunvārdi un mēles veiklība


Pilsētas un novada skolām tika piedāvāts veidot četru cilvēku komandu 5. – 8. un 9. – 12. klasēm, un tā pirmdienas rītā ar sagatavotu mājas darbu (latviskotu svešvārdu) J.Alunāna dzimšanas dienā ieradās 10 kvartetu no Turlavas, Ēdoles un Kuldīgas pamatskolas, Kuldīgas Centra, Mākslas un humanitāro zinību un 2. vidusskolas.
Vispirms komandām tika dots līdz divām minūtēm, lai tās atraktīvi un pamatoti iepazīstinātu ar savu jaundarināto vārdu (jau aprīlī skolas saņēma svešvārdus, lai izvēlētos vienu, ko pārveidot). Ja paklausītu skolēnu ieteikumiem, vairs neskanētu vārds tusēt,  bet – laiskoties, paburzīties, bumbulēt, bet legingu vietā būtu ērtoņas, staipenes. Savukārt vizāžista profesijas nosaukums ieguvis vairākus variantus: sejkopītis (iesācējs šajā jomā), krāseklis, ģīmzīmis (varētu, pēc skolēnu domām, patikt vecākiem ļaudīm), sejrestauris.

Visvairāk emociju laikam gan izsauca komandu atraktivitāte, rādot, kā darbojas paparaci jeb jaunā vārdā krūmbilžradis, bilžčiepējs, uzmāceklis, uzbāzenis, zvaigžņķeris u.c.


Vai mēle ir pietiekami veikla, runājot dzimtajā valodā, to komandas demonstrēja, veidojot minūti garu sarunu, dažādās intonācijās lietojot t.s. mēles mežģi (tas tika izlozēts), nu kaut vai tādu: „Virsmežniecības virsmežziņa žagaru saišķis.” Klausoties, kā ne vienam vien misējas, žūrijas pārstāve režisore Dace Priede sprieda, ka šobrīd skolā bērni maz runā, uzstājas, pavisam maz no galvas jāmācās dzejoļi, un tas ietekmē spēju runāt skaidri, precīzi.

No Kurzemes vārdu ķoča
Valsts valodas dienas uzdevums ir pievērst arī uzmanību tam, ar ko tauta, katrs etnogrāfiskais novads ir bagāts, kā līdzās jaunajam tiek glabāts senais. Tāpēc skolēni saņēma uzdevumu pārtulkot Aivara Neibarta Kurzemnieciskā dzejoļa apvidvārdus. Ķocis, krizdoles, naģe – kas tie tādi, jauniešiem diezgan labi zināms, bet ar plekstēm (butēm), pucenēm (pīlādžiem) un sprūtēm (kāļi) gan gāja pagrūti. Izmantojot Janīnas Kursītes Vārdeni, organizatori bija sagatavojuši arī uzdevumu par Kurzemes vietvārdiem, dodot atbilžu variantus, atlika vien izvēlēties pareizo, bet… Žūrija sprieda, ka atbildes atklāj kādu tendenci – vecie cilvēki aiziet, aiznesot vārdus līdzi, laukos omīšu, opīšu, kas ar mazbērniem runātos vietējā izloksnē, arī mazāk. Varbūt skolām jāmeklē iespēja, kā sapazīstināt Kurzemes skolēnus ar šī novada leksiku. (Iespējams, der pamācīties kaut ko no Latgales?)
Kad uzdevumi bija pieveikti, visi tika cienāti ar dzimšanas dienas kliņģeri, bet pēc tam parkā pie J.Alunāna ielas režisores Guntas Krauzes teātra studijas dalībnieki aicināja uz jubilāra dzejas montāžu, bet nobeigumā BJC koris nodziedāja J.Alunāna tulkoto čehu studentu dziesmu Nevis slinkojot un pūstot. Tad arī bija saskaitīts, cik graudu katras komandas ķocī: 5. – 8. kl. grupā 1. vietā Turlavas pamatskola, 2. – Kuldīgas Centra vidusskola (KCV), 3. – 2. vidusskola. Vidusskolēnu konkurencē uzvarētāja 2. vidusskola, 2. – KCV, 3. – Kuldīgas Mākslas un humanitāro zinību vidusskola.
Latviešu valodas skolotāju metodiskās apvienības vadītāja Alda Urtāne apbalvoja neklātienes konkursa, kas veltīts latviešu rakstniekiem jubilāriem, uzvarētājus. Balvas saņēma arī otra neklātienes konkursa Zinošākais lasītājs laureāti.

Mārīte Milzere, Kurzemnieks

Pārpublicēts no http://www.kurzemnieks.lv/Svinet-valodu

***

J. Alunāna dzimšanas dienā aicina novērtēt valodu un svinēt tās svētkus

Šodien par godu dzejnieka, ievērojamā publicista un valodnieka Jura Alunāna dzimšanas dienai, kas Latvijā ir pasludināta par Valsts valodas dienu, Ādolfa Alunāna memoriālā muzeja vadītāja Maija Matisa aicina svinēt valodas svētkus. Lai rosinātu novērtēt valodas nozīmi, uz pasākumu „Valoda – saziņas tilts starp tautām” tika aicināti Jelgavas 2. pamatskolas audzēkņi. Pasākumā piedalījās bērnu grāmatu rakstniece Ieva Samauska.

Jāatgādina, ka mūsu novadnieks Juris Alunāns (1832 – 1864) ieviesis latviešu val­odā tādus vār­dus kā „ideja”, „demokrātija”, „vienība”, „dzimtene”, tāpēc Rakstniecības un mūzikas muzejs ar domu­biedriem, lai svinētu val­odu, izraudzījās tieši J.Alunāna dzimšanas dienu. Val­sts val­o­das diena iecerēta kā svētki ne tikai tiem, kuriem latviešu val­oda ir dzimtā val­oda, bet visiem, ko vieno mūsu val­sts un latviešu val­oda kā val­sts valoda.

Rosinot diskusiju par valsts valodas nozīmi, uz tikšanos ar bērnu grāmatu rakstnieci Ievu Samausku tika aicināti Jelgavas 2. pamatskolas 2. klases audzēkņiem, kuriem dzimtā valoda ir krievu. Diskusija tika veidota, balstoties uz šim gadījumam tik piemērotās I. Samauskas grāmatas „Meitene, kura mācēja visas pasaules valodas sižetu. Bērni, kuri grāmatu jau iepriekš bija izlasījuši, šodien kopā ar autori atminējās grāmatas varoņus un viņu piedzīvojumus.

Ne jau velti Dievs mums ir devis valodu. Valoda ir kā dienišķā maize – kaut kas it kā tik pašsaprotams, taču, ja mums tās nebūtu… Tā jau ir, daudz ko novērtējam tikai tad, ja to atņem,” vērtē rakstniece I. Samauska, kura uzskata, ka īpaši svarīgi ir bērniem jau ģimenē skaidrot valodas nozīmi. „Nav runa tikai par dzimto vai valsts valodu. Tieši bērniem ir visvieglāk iemācīties vairākas valodas, un tas ir jāizmanto,” uzskata rakstniece.

Tāpat pasākumā gaitā bērniem tika organizēts konkurss „Pirmie soļi leļļu pasaulē”, kurā bērni domāja atraktīvus vārdus lellēm. Savukārt vienam no izstādes eksponātiem – lācim – bērni gatavoja dzīves aprakstu jeb CV.

Ligita Lapiņa, „Jelgavas Vēstnesis”

Pārpublicēts no http://www.jelgavasvestnesis.lv/page/27&news_id=20048

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *