Agate Solovjova, Rīgas 28. Vidusskola, 3. b klase

Reiz, kad pasaulē vēl dzīvoja maz cilvēku, un tā vēl nebija sadalīta valstīs, nebija arī valodu. Cilvēki savā starpā sazinājās ar zīmēm, vēlāk viņi atklāja, ka saprotamāk ir zīmēt un sāka zīmēt smiltīs. Pēc tam viņi atklāja, ka visērtāk to darīt ar akmeņiem. Interesanti, ka katram akmenim bija sava skaņa.

Kad pasaulē parādījās vairāk cilvēku, tie sadalījās  ģimenēs, saimēs un veidoja ciltis, ciemus un vēlāk arī valstis. Viena cilts atdalījās un devās meklēt jaunu mājvietu. Viņi nonāca ļoti skaistā zemē. Viņiem šī vieta ļoti patika, un cilts tur apmetās uz palikšanu. Vēlāk to vietu nosauca par Latviju. Latvijā dzīvojošie gribēja, lai viņiem pašiem ir sava valoda – latviešu valoda, jo citās zemēs cilvēki  jau runāja savā valodā.

Cilvēki ilgi prātoja – kā izdomāt savu valodu. Tad viņi atcerējās akmeņu skaņas un, liekot kopā šīs skaņas, sāka veidot zilbes, pēc tam vārdus.

Tā radās latviešu valoda, kura, starp citu, vēl šodien nav uzskatāma par gatavu, jo visu laiku aug, attīstās un paplašinās.

1 doma par “Agate Solovjova, Rīgas 28. Vidusskola, 3. b klase”

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *