Ieva Isoda, Ilūkstes 1. vidusskola 5. b klase

Sensenos laikos, kad  pasaulē vēl nebija ne augu, ne dzīvnieku, ne cilvēku, pār zemi pāršalca maigs dienvidvējš, līdzi nesdams smalkas sēkliņas. Kur vien vējš pūta, tur pilnām saujām tas kaisīja spožās sēkliņas. Visa zeme no tām mirdzēt mirdzēja.

Paveicis savu darbu, vējš kā atnāca, tā arī aizgāja, bet pār laukiem nolija silts lietutiņš un uzspīdēja saulīte. Un, skat, spožās sēkliņas sāka dīgt! Asniņi spēcīgi auga un drīz vien pārvērtās par staltiem kokiem, kupliem krūmiem un košām puķēm. Cik skaista kļuva zeme!

Pagāja laiks un augiem nogatavojās sēklas. Drīz vien piebriedušās sēklu pogaļas pārplīsa un no tām sāka velties ārā mazi cilvēkbērni. Tie bija tik dažādi! Vieniem ādas krāsa bija dzeltena, citiem brūngana, bet vēl citiem pavisam gaiša. Arī mati bija gan tumši, gan gaiši, gan taisni, gan sprogaini.

Pļavā, kur auga zilie zvaniņi, no sēklu pogaļām vēlās ārā meitenes un zēni ar zilām acīm, gaišiem matiem un gaišu ādas krāsu. Viņi priecājās par skaisto pļavu un silto saulīti.

Te pļavā atkal ieradās vējš. Tas ņēma savās lielajās plaukstās bērnus un nesa viņus prom plašajā pasaulē, ierādīdams tiem mājvietu citās zemēs. Bet bērni, kas bija izvēlušies no zilo zvaniņu kausiņiem, cieši pieķērās puķu kātiņiem un lūdzoši raudzījās vējā, lai ļauj viņiem palikt savā mīļajā pļavā, kur viņi pirmo reizi ieraudzījuši saulīti un debesis. Mazo bērnu sirsniņas teica, ka nekur citur pasaulē nebūs tik labi kā vietā, kur viņi ir piedzimuši. Vējš gan pūlējās iesēdināt savās šūpolēs arī šos bērnus, bet tas neizdevās. Varenais pūtējs vēlreiz palūkojās uz mazuļiem, kuri, cieši apvijuši sīkās rociņas ap puķu stiebriem, paši karājās kā mazi zvaniņi, atmeta ar roku, pasmaidīja un teica: „Lai vijas!”

Dodoties prom, vējš vēl uzpūta savu dvašu zilajiem zvaniņiem. Tie sašūpojās un radīja skanīgu melodiju. Bērni ieklausījās burvīgajā skaņā un sāka runāt. Viņu izteiktie vārdi bija skanīgi un dzidri kā zvaniņu radītā melodija. Pirmais pateiktais vārds bija Lat – vi – ja. To bērni bija saklausījuši vēja runā.

Bērni ar zilajām acīm un dzeltenajiem matiem palika savā pļaviņā. Viņi savu dzimto zemi nosauca par Latviju, bet savu valodu – par latviešu valodu. Tā radās skanīgākā un skaistākā valoda pasaulē – latviešu valoda.

Gadiem ejot, zemē ienāca gan lūgti, gan nelūgti viesi, bet tās iedzīvotāji nevienam neļāva savu valodu kropļot, piesārņot vai nicināt. Valoda tika sargāta kā lielākais dārgums. Tā arvien bija dzidra un tīra kā avota ūdens un atgādināja zilo zvaniņu šķindu.

Mīlēsim un sargāsim arī mēs savu dzimto latviešu valodu, lai tā mūžīgi saglabātu savu burvīgo skanējumu!

129 domas par “Ieva Isoda, Ilūkstes 1. vidusskola 5. b klase”

  1. mamma vai tētis, kas šo rakstījis jau tiešām ir malacis, ļoti skaists vārdu krājums un sarežģītas uzbūves teikumi, drusku par labu 5klasniecei.. 🙂

  2. Darbs patiešām labs. Pati esmu skolotāja un zinu, ka neviens darbs konkursā netiek iesniegts bez vecāku un skolotāju “cenzūras”. Protams, ka vecāki un skolotāji visiem palīdz gan iesākto domu padziļināt, gan teikumus paplašināt un izdaiļot. Un tas ir normāli, tā tam jābūt. Tāpēc jau ir skolotāji, kas bērnu māca un atbalsta. Bet, diemžēl, ir ļoti daudz bērnu, kas nemaz negrib un nemēģina neko darīt, nekur iesaistīties. Tāpēc liels prieks par Ievu un visiem citiem bērniem, kuri ir centušies. Malači! Lai jums izdodas!Un neņemiet galvā dažus dzēlīgus izteicienus, kas vēlas atņemt vēlēšanos darboties! Vēlu veiksmi!

  3. Paldies visiem balsotājiem! Paldies arī kritiķei un komentētājai, ka nav vienaldzīgas pret manu darbu! Arī kritiku cilvēkiem nākas pieņemt. Bet īpaši pateicos visiem par labajiem vārdiem.

  4. Arti! Katram ir tiesības izteikt savu viedokli, turklāt ir liela konkurence…Neviens nav jāapsaukā! Novēlu visiem veiksmi!

  5. es nesaprotu tie 134 cilvēki kas nepatīk šis darbs,atvainojos ir no 9tā stāva nokrituši,ka nepatīk šis darbs?Ieviņ tu esi malacis!

  6. Es gan nepiekrītu (kritiķei) Ieva ir ļoti rodošs cilvēks u vienmēr ar visinteresantākajām idejā. Lai tev izdoda!
    Malacis!

  7. Man nepatīk tur nav nekā interesanta.Gandrīz aizmigu.Man patīk Kristiānas,Maijas un Sanijas teikas.Šī kaut kā ne pārāk.Piedod 🙁 bet es rakstu to ko domāju.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *