Nikola Hlibova, Rīgas Centra humanitārā vidusskola, 3. b klase

Sensenos laikos, kādā lietainā vasaras dienā, notika kāds brīnums. No gaisa krita nevis lietus, bet burti! A, ā, b, c, č… Kad lietus bija beidzies, visi burti gāja un leca cits pie cita. Izveidojās dažādi salikumi.                                                                  Bērni, kas rotaļājās jūras krastā, salasīja burtus grozos un spaiņos. Bērni aiznesa grozus mājās, katrs rādīja saviem vecākiem kādus burtus salasījis. Kad bērni aizgāja uz istabu, viņi sāka izdomāt lietām nosaukumus. Pēc laika nosaukumi bija izdomāti. Tad viņi atcerējās, ka vajag vēl izdomāt, kas tā būs par valodu. Bērni ilgi domāja, bet tad kāds zēns teica: ‘’Ņemsim no katra mūsu vārda pirmā burta: Laura, Anna, Tīna, Vija, Indra, Elza, Šēra un Uldis’’. Un tā nu sanāca LATVIEŠU valoda.

Dārta Raudzepa, Rīgas Centra humanitārā vidusskola, 3. b klase

Reiz sensenos laikos bija valsts, kurai bija karalis Lats un karaliene Vija. Viņi savu valsti nodēvēja par Latviju, bet tai nebija valodas. Karaliene un karalis ilgi domāja kāda būs viņu valsts valoda līdz beidzot atnāca kāda večiņa. Viņa bija ļoti veca ar mēness baltiem matiem un debess zilām acīm. Večiņa bija atnākusi lai palīdzētu izdomāt kā sauks viņu valodu un viņa teica tā: ’’Ja jūsu valsts ir Latvija tad jau tajā dzīvojušie ļaudis ir latvieši un valodu varētu saukt par latviešu valodu.’’ Mans padoms varbūt nav diez ko vērtīgs taču es centos palīdzēt kā varēju. Karalis un karaliene bija tik priecīgi, ka aiz prieka nezināja ko darīt. ’’Liels paldies!’’ viņi teica. ’’Beidzot vairs nebūs jālauza galva par to kā nosaukt mūsu valodu!’’ Karalis un karaliene piedāvāja večiņai samaksu, taču večiņa atteicās. Večiņa izgāja pa durvīm, līksmi ķiķinādama par to, ka varēja palīdzēt. Un kopš tā laika mūsu mīļo valodu sauc par latviešu valodu.

Agate Dērveniece, Rīgas Centra humanitāra vidusskola, 3. b klase

Reiz kādos sen senos laikos bija kāda cilts. Šī cilts dzīvoja kādā zemē, kuru nezināja neviens tikai cilts iedzīvotāji. Šī cilts atradās tajā pašā vietā kur tagad atrodas Latvija un šī cilts bija ļoti draudzīga.

Reiz kāds cilts iemītnieks teica citam cilts iemītniekam ca, bet otrs teica u. Šādi viņi sarunājās visu dienu sadalot vārdus pa daļām. Tad pirmais teica mē otrais teica s pirmais teica ru otrais teica nājam pirmais teica lat otrais teica viešu pirmais teica val otrais teica odā.

Klīst baumas, ka šādi viņi sarunājās vēl šobaltdien.

Vlads Djomins, Lapmežciema pamatskola, 4. klase

Reiz sensenos laikos atradās viens mežiņš, kura iemītnieki  runāja vienā valodā. Mežiņā arī dzīvoja tā vecākais, to sauca par Ezi. Reiz Ezis sasauca meža iemītniekus un teica: ”Manuprāt, mūsu valodai pietrūkst nosaukuma, tādēļ es jūs te arī sasaucu.”

Mežiņā dzīvoja arī zaķis, kurš rakstīja pasakas. Tajās viņš bieži pieminēja vārdu “latviešu valoda”. Meža iemītniekiem tas vārds ļoti iepatikās, arī Ezim nebija nekas slikts sakāms par šo vārdu.

Meža iemītnieki nolēma saukt savu valodu par “latviešu valodu”. Tā arī radusies latviešu valoda.

Elza Kūma, Kuldīgas Centra vidusskola, 5. b klase

Tas  viss notika 18. gadsimtā. Bija pavasara beigas, tuvojās vasara. Dziļi mežā sarunājās divas pūces. Viņas mācēja tikai krievu valodu, bet gribēja iemācīties arī citas valodas.

Pūces nolēma iet uz skolu, bet viņas nepieņēma, jo bija taču skolas beigas un kāda jēga tagad mācīties!!! Viņas bēdīgas lidoja mājās un gaidīja 1. septembri.

Beidzot tas pienāca! Taču tagad viņas vairs negribēja iemācīties citas valodas, jo bija palikušas slinkas. Beigu beigās viņas tomēr aizgāja uz skolu. Katru dienu skolā viņas uzzināja daudz ko jaunu, un pūcēm ļoti iepatikās skola.

Pūces gribēja vēl un vēl iet skolā, bet skolotāja teica, ka pūces ir ļoti gudri putni un ka pūces mācās tikai vienu gadu. Par to abas skolnieces bija ļoti dusmīgas un nolīga sev mājskolotāju. Viņas bija tik laimīgas ka atkal varēja mācīties!

Reiz skolotāja bija uzdevusi mājasdarbu: izdomāt savu valodu! Nākošajā dienā pūces izdomāto valodu pateica skolotājai, un skolotāja bija priecīga to dzirdēt.

Tā kā šis notikums gadījās tepat Latvijas mežos, jo tās bija latviešu gudrās pūces, tad tā arī radās latviešu valoda.

Jana Blaua, Rīgas Hanzas vidusskola, 6. a klase

CURRICULUM VITAE

PERSONAS DATI:
Vārds, uzvārds Latviešu valoda
Dzimšanas dati dzimusi pamazām, veidojoties vairākus gadsimtus ilgā
procesā (13.-20.gadsimts), veidojusies no 4 baltu cilšu –
kuršu, zemgaļu, latgaļu un sēļu valodām. Pieder pie
indoeiropiešu valodu saimes.
Dzīvesvietas adrese pamatā Latvijas valsts robežas, mazākā skaitā arī citās valstis
Tālrunis + 371 xx xxx xxx
E-pasts xxxxx@xxxxx.lv

IZGLĪTĪBA:
2012.gads tiek ierosināts referendums par likumprojektu, kas paredz mainīt Latvijas Republikas Satversmes pantus, piešķirot krievu valodai otrās valsts valodas statusu. Saeima likumprojektu neatbalsta, tiek izsludināta tautas nobalsošana. Tautas nobalsošanā pilsoņi pauž pārliecinošu atbalstu latviešu valodai kā vienīgai valsts valodai (74.8% nobalsoja pret grozījumiem)
2010.gads Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”—”Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” ierosina parakstu vākšanu par Satversmes grozījumiem, kas paredz valsts un pašvaldību skolās apmācību nodrošināt tikai latviešu valodā un noteikt, ka ar 2012. gadu visās pašvaldību izglītības iestādēs, sākot ar 1. klasi, notiks pakāpeniska pāreja uz situāciju, kad visās mācībās 100% lietos latviešu valodu. Kopā izdodas savākt 120 433 no 153 232 nepieciešamajiem referenduma rīkošanai nepieciešamajiem parakstiem
2000.gads spēkā stājas „Valsts valodas likums”, krievu valoda tiek uzskatīta par svešvalodu
1998.gads 15.10.1998. Saeima pieņem Satversmes 1. nodaļas 4. panta grozījumus: “Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda”, kuri iegūst likuma spēku visas tautas nobalsošanā. Tiek pieņemts likums par mazākumtautību skolu finansēšanu, kurās līdz 60% mācību priekšmetu pasniedz valsts valodā un 40% mācību priekšmetu ir iespējams apgūt attiecīgās mazākumtautības valodā
1988.gads tautas nobalsošanā Latvijas iedzīvotāji nobalso par LPSR Konstitūcijas labojumu, kurā tiek noteikts, ka: „Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas valsts valoda ir latviešu valoda”. Lēmums par valsts valodas statusa piešķiršanu latviešu valodai tika pieņemts 06.10.1988.
1940.gads latviešu valoda zaudē valsts valodas statusu, jo Latvijas Republika tiek okupēta un iekļauta Padomju Savienībā
1935.gads tiek nostiprināts latviešu valodas kā valsts valodas statuss ar 05.01.1935. likumu „Par valsts valodu”
1879.gads tiek uzrakstīti pirmie romāni latviešu literatūrā. Tie ir Māteru Jura „Sadzīves viļņi” un brāļu Kaudzīšu „Mērnieku laiki”

1876.gads Rīgas Latviešu biedrība izveido pareizrakstības komisiju. Šī komisija pieņem latviešu pareizrakstības noteikumus, sakārto vārdu krājumu un šo valodu 1909. gadā sāk mācīt skolās kā latviešu valodu
1862.-1865.gads Pēterburgā iznāk galvenais jaunlatviešu preses izdevums „Pēterburgas avīzes”, kura izdevējs ir Krišjānis Valdemārs
1768.-1769.gads iznāk pirmais žurnāls latviešu valodā – „Latviešu ārste”
18.gadsimta vidus izdoti pirmie periodiskie izdevumi — kalendāri, kuros lasāmi arī dzejoļi, fabulas un īsi stāstiņi
17xx. gads Gothards Frīdrihs Stenders rada grāmatas, no kurām Kurzemes un Vidzemes zemnieki apgūst dzimtās valodas rakstību
1685.-1691.gads mācītājs Ernsts Gliks iztulko bībeli
16.-18.gadsimts vācbaltiešu garīdznieki izdod pirmās grāmatas, vārdnīcas, gramatikas rokasgrāmatas latviešu valodā

VALODU PRASMES:
Latviešu valoda dzimtā valoda
Vācu valoda ģermānismi
Krievu valoda rusicismi
Angļu valoda anglicismi
Somugru valoda galvenokārt lībiešu un igauņu, 400-500 vārdi
Citas baltu valodas lituānismi (lietuviešu), kursismi (kuršu), prūsismi
(senprūšu)
Citas valodas internacionālismi
Nevēlami aizguvumi barbarismi
Apvidvārdi konkrētam apvidum raksturīgi dialekta izlokšņu vārdi
Vecvārdi vārdi, kas agrāk ir tikuši lietoti, tomēr mūsdienās tos lieto ļoti reti vai praktiski nemaz

INTERESES UN VAĻASPRIEKI:

Attīstīties, piemērojoties cilvēku dzīves un kultūras vajadzībām. Latviskot un pielāgot sarunu valodai jaunos terminus, it īpaši, tehnoloģiju straujās attīstības radītos.
Kopš 2003.gada, katra gada beigās ar Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopu sadarbībā ar Latvijas Rakstnieku savienību un Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisiju rīkot aptauju par gada vārdu, nevārdu un spārnoto teicienu latviešu valodā.

Rīgā, 2012.gada 12.aprīlī / Paraksts /

Ieva Raice, Rīgas Hanzas vidusskola, 6. a klase

Curriculum Vitae

Personas dati

Latviešu valoda, dzimusi 1530. gadā Vidzemē

Personas kods 1

Dzīvo – Latvijā

Tālrunis +371…, dzimtenē

Latvietis, LR patriots et pilsonis

Izglītība

„Mūžu dzīvo, mūžu mācies”

Darba pieredze

16.gs – 19.gs : nodarbojos ar literārās valodas pamatu izveidošanu.

19gs vidū ar Juri Aluānu veicu rakstības reformu Latvijā.

1908. gadā Latviešu biedrības namā izveidoju latviešu valodas pareizrakstības komisiju.

1909.- 2012 (un turpinu vel) sāku  skolās  mācīt latviešu valodu un turpinu to darīt.

Papildus izglītība, kursi

Tamborēšana iemaņas un dzijas vērpšanas pulciņš – „Adītīkīts”

Literatūras pulciņš – „Blaumanītis”

Deju kolektīvs – „Pastalnieks”

Dzejas entuziastu kursi „Četrindīte”

Dziesmu draugu kopa “Do-Re-Mi”

Valodu prasmes

Latviešu valoda – dzimtā

Latgaliešu dialekts – dzimtā

Kuršu dialekts – dzimtā

Krievu valoda – ir

Vācu valoda – iesācēja līmenī

FranČu valoda – iesācēja līmenī

Autordarbi

„Vis, jebkas, jebkur, jebko. Ko salasīt- Tu Latvisk’ var’”

Intereses

Vasarās lēkt pār ugunskuru sadevies rokās ar draugu.

Laimē Diet un ļaut citiem Laimē Diet.

Pīt vainagus no rudzupuķēm un margrietiņām.

Liet sveces.

Latviskot svešvārdus.

Latvija 13.04.2012

Paraksts:

Evelīna Krapivņicka, Limbažu 3. vidusskola, 5. b klase

Es domāju, ka latviešu valoda radās tā:

Pasaulē ir ļoti daudzas valodas un valstis. Katram cilvēkam ir sava versija, kā valodas radās, un man arī ir sava, kā radās latviešu valoda.

Senos laikos pār pasauli valdīja grieķi. Viņiem bija sava izdomāta valodiņa. Kad viņi mācījās skolā, to viņi apguva, viņi rakstīja uz māla plāksnēm, uz kurām arī bija rakstīts viņu alfabēts. Viņu skola bija alās, lielās, bet sakoptās. Grieķu zeme bija liela un varena. Un viņi gribēja paplašināties un izdomāt citas valodas un arī valstis, lai viņiem būtu kaimiņi un interesantāka dzīve. Ar laiku viņi noskatīja vietas, kur uzbūvēt mazu pilsētu, un tai pilsētai būtu cita valoda. Viņi arī paliktu gudrāki un stiprinātu savas zināšanas. Pēc pāris gadiem, kad pilsētiņas bija uzbūvētas un iekoptas, viņi arī savu pilsētiņu atjaunoja. Vēl viņi jau bija izdomājuši valodas, bet līdzīgas savām, lai būtu līdzība un vieglāk būtu iemācīties. Kāda valoda arī bija grūtāka par grieķu valodu. Atkal pēc pāris gadiem bija paplašināta pasaule un izdomātas valodas. Grieķi un citu valstu iedzīvotāji stiprināja savas zināšanas un savu spēku atcerēties. Līdz viņi nonāca līdz kādam zemes gabalam un uztaisīja mazu ciematu. Viņi izdomāja ļoti līdzīgu valodu latvieši valodai. Ciemats bija mazs, bet ļoti patstāvīgs un izturīgs. Kad gadsimti, gadi gāja uz priekšu valodas un arī latviešu valoda atjaunojās, uzlabojās. Un pētnieki atklāja citus vārdus. Valodas ir palikušas un paliks uz daudziem tūkstošiem, miljoniem, miljardiem gadu. Latviešu cilvēki nezina visus vārdus, kas ir latviešu vārdi. Bet citi vārdi ir ienākuši no citām valodām, no angļu, krievu un citām. Mēs tos vārdus varam runāt, tikai ne pieņemt savā latviešu valodā, jo tā ir mūsu valoda, mūsu visu latviešu cilvēku saziņas valoda.

Mēs cilvēki kontaktējamies ar vārdiem, valodu un mūsu valoda rit un ritēs uz priekšu daudzus, jo daudzus gadus.

Lūk tā es domāju, kā radās latviešu valoda. Varbūt tās ir manas fantāzijas, bet varbūt tā arī bija. Es rakstīju, kā es domāju un jutu, kā radās latviešu valoda. Un mums latviešiem mūsu valoda ir dārga!

Alma Vikija Vikštrema, Kuldīgas Centra vidusskola, 5. b klase

Tas notika kādā tumšā un lietainā dienā, kad satikās divas tautas – Pūku tauta un Kūku tauta. Pūku tauta dzīvoja Ventas labajā krastā, bet Kūku tauta – Ventas kreisajā krastā. Ieraugot viena otru, tautas sāka strīdēties, bet tam nebija īpaši lielas nozīmes, jo katrai tautai bija sava valoda. Tā kā tautas viena otru nesaprata, strīdoties sāka veidoties viena liela valoda.

Kūku tauta kliedza: ”Pāri, pāri, pāri!”, uz ko Pūku tauta atkliedza: ”Vācies, vācies!” Šādi izveidojies vārds ”pārvācies”.

Visinteresantākais bija tas, ka vārdi, latviešu valodā veidojās tautām nezinot un lielākoties strīdu dēļ. Tā tautas strīdējušās divus gadus, līdz Pūku tauta ieteikusi pārvākties Kūku tautai uz Ventas labo krastu un veidot kopīgu tautu un valodu, bet Kūku tauta to uztvēra kā apvainojumu, un sākās atkal jauns strīds.

Kad beidzot strīds beidzies, abas tautas nolēmušas, ka tautu gudrākajiem un vecākajiem ir jāizrunājas.

Pēc nopietnās sarunas, nu jau latviešu valodā, spriedums bija tāds – dzīvosim visi kopā Ventas vidū, runāsim tikai latviski un  nestrīdēsimies!

Lūk, pateicoties šīm divām tautām, kuru starpā beigu beigās valdīja miers, uzticība un draudzība, radās mūsu stiprā valoda, kuru lieto draudzīgi un labsirdīgi cilvēki.

Marta Katajeva, Aizupes pamatskola, 5. klases skolniece

Senos laikos kādā valstī dzīvoja daudz ļaužu. Šajā valstī bija arī ķēniņš – viņš bija galvenais. Neviena no valodām, kurā runāja ciemata iedzīvotāji, ķēniņam nepatika, tāpēc viņš bija pieņēmis likumu: katram ciemata iedzīvotājam jāizdomā sava valoda, lai varētu izvēlēties visskaistāko, kuru lietos visi.

Reiz no tālām zemēm atbrauca kāds jauneklis Lats, un, protams, arī tam pavēlēja, lai viņš izdomā savu valodu. Tā nu jauneklis ķērās pie darba. Trīs mēnešus jauneklis pūlējās izdomāt valodu, līdz bija gatavs iet pie ķēniņa parādīt, ko ir izdomājis. Ķēniņš teica jauneklim: „Rīt atnāc uz šo pili, un es tev sniegšu atbildi.”

Pienāca rīts, jauneklis devās uz pili. Kad viņš pienāca pie ķēniņa, ķēniņš pasmaidīja un teica: „ Šī valoda ir skaista un interesanta, bet kāds tai ir nosaukums?” Jauneklis mirkli padomāja un atbildēja: „Šī būs latviešu valoda!”

Valoda ķēniņam un viņa pavalstniekiem tā iepatikās, ka viņi visi sāka to lietot, un viņu pēcteči lieto vēl šobaltdien latviešu zemē Latvijā.