Marians Rižijs referātā “Mania crocodilosa“ stāsta par dzejnieka Knuta Skujenieka ieslodzījuma laiku no 1960. līdz 1969. gadam un priekšmetiskajām liecībām, rokrakstiem un 70.-80. gadu korespondenci, kas saglabājusies no šī laika perioda.

Inese Žune iepazīstina ar Latviešu stīgu kvarteta vēsturi. 1925. gadā izveidots, tas sākotnēji bija Rīgas radiofona pirmā muzikālā šūniņa.

Ieva Āva referātā "Viktors Eglītis: No dekadences līdz "dekadencei" tēmu aplūko divos aspektos, pirmkārt, kā Viktors Eglītis 20. gs. sākumā ar savu personības spēku, eiropeisko izglītību centās mainīt tradicionālo latviešu literatūras vērtību paradigmu gan saturiski, gan stilistiski. Otrkārt, kā Viktora Eglīša personiskajā daiļradē pārmijas dažādas literāras ietekmes, radošie meklējumi.

Zanda Šumska referāta sagatavošanai veiktajā izpētes darbā izmantojusi Gunāra Priedes lugu manuskriptus, viņa korespondenci un dienasgrāmatas.

Dzintars Gilba referātā stāsta par pārmijām Leonīda Vīgnera dzīvē. Savā ļoti garajā un bagātajā mūžā Leonīds Vīgners sešas reizes piedzīvojis dažādas Latvijā valdošo varu un valstu maiņas.

Ingus Barovskis pētījis “lūzumposmu” dzejnieces Velgas Kriles lirikā, kas aizsākas pēc pirmā krājuma iznākšanas un teju desmit gadu ilgstošas V. Kriles dzejas nepublicēšanas.

Kristiānas Kuzminas referātā plašāk iezīmēta Rovfantas muižas vēsture, ciktāl tā skar Zariņu un Lokeru-Lampsonu ģimenes, kā arī vētīts, kāda saistība ar karalieni Viktoriju varējusi būt minētajām personām, un kā minētie vērtīgie materiāli nonākuši ģimeņu īpašumā.

Ilona Miezīte savā referātā stāsta par īpaši vērtīgu Brāļu draudzes jeb hernhūtiešu rokraksta literatūras liecību – Krišjāņa Pidriķa Rezevica dzīvesstāstu.

Ligitas Ašmes referāta centrā - dziedātājas Ievas Paršas akvareļi un citu mūziķu darbi vizuālajā mākslā.