Saruna 25. jūlijā “Vai pastāv dzīve pēc Dziesmu svētkiem?”

Diriģenta zizlis (Teodora Reitera zižļa kopija) – Latvijas Republikas Kultūras ministrijas ceļojošā Dziesmu svētku balva par izciliem sasniegumiem mūzikā. Pasniegta Haraldam Mednim 1993. gada 4. jūlijā. RTMM 577945

Noslēdzoties Latvijas simtgades Dziesmu un deju svētkiem, Rakstniecības un mūzikas muzejs (RMM) aicina atskatīties uz vērienīgo notikumu sarunā “Vai pastāv dzīve pēc Dziesmu svētkiem?” 25. jūlijā pulksten 18.00 “Birojnīcā”. Sarunā, kuru vadīs Liega Piešiņa, piedalīsies diriģente Aira Birziņa, kordziedātāja Sanda Freimane, Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) prorektore zinātniskajā darbā un LKA Zinātniskās pētniecības centra vadītāja Anda Laķe, RMM mākslas eksperts Dzintars Gilba.

Par jūlija “Mēneša priekšmetu” izvēlēts Dziesmu svētku virsdiriģentam Haraldam Mednim piešķirtā balva – Teodora Reitera zižļa kopija, kas simbolizē Dziesmu svētku spēku un spēju izmainīt dzīvi. Tikai pateicoties uzvarai IX Dziesmu svētku koru karā 1938. gadā, Haralds Mednis sāka iet profesionālo mūzikas ceļu un ar savu diriģenta darbu ierakstīja neizdzēšamu lappusi latviešu koru kultūras un kordziedāšanas vēsturē. Balstoties viņa muzikālajā biogrāfijā, jūlija “Mēneša priekšmetam” veltītajā sarunā meklēsim atbildes uz jautājumu, vai Dziesmu svētki joprojām ir nācijas pašapziņas stiprināšanas rituāls, kas ir būtisks ikvienam latvietim – arī ārpus mēģinājumiem un koncertiem.

RMM, iezīmējot 2018. gadu pārmiju tēmā, ik mēnesi piedāvā iepazīt nozīmīgas vēstures liecības no muzeja krājuma “Mēneša priekšmeta” ekspozīcijā “Birojnīcā” (Berga Bazārā, Dzirnavu ielā 84 k-2) sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Audio-vizuālās mediju mākslas scenogrāfijas nodaļas studentiem. Jūlijā scenogrāfiju veidojusi LMA 3. kursa studente Evija Ābele, kura apguvusi tēlniecību Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā. Veidojot scenogrāfiju, Evija pielieto dažādas tēlniecības tehnikas, piemēram konstruēšanu, veidošanu un formas radīšanu, kas īpaši noder, izgatavojot maketus. Scenogrāfe līdz šim piedalījusies dažādos projektos un izrādēs (Māras Gaņģes “Vienkauja”, “Nevar apstāties” un Beatrises Zaķes “Kalpones”), maketu veidošanā sadarbojusies ar Raiņa un Aspazijas māju un šobrīd strādā par maketētāju Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā.

Par “Mēneša priekšmeta” scenogrāfijas veidošanu Evija Ābele stāsta: “Pati esmu mācījusies mūzikas skolā un dziedājusi korī, tā ka mūzikas tēma man nav sveša. Man radās interese par šo diriģenta zizli un tā īpašnieku, kas spēj vadīt koristus kā ar “vadības pulti”. Ieinteresēja arī diriģenta dažādie žesti un komunikācija ar savu kori vai orķestri, tāpēc scenogrāfijas risinājumā ir stāsts par Medņa izteiksmīgo žestu Dziesmu svētku kora priekšā. Un zizlis sastindzis kustībā starp skatītāju un diriģentu.”

Savukārt augusta “Mēneša priekšmeta” saruna būs veltīta izcilā latviešu dzejnieka Knuta Skujenieka sarakstei ar sievu Intu 1960. gados no izsūtījuma Mordovijā, gaišajam humoram un ironijai, kas jaušama vēstulēs, kurās pāris viens otru uzrunā par krokodiliem. 23. augustā pulksten 18.00 “Birojnīcā” mēģināsim noskaidrot, kā humors cilvēkam palīdz pārvarēt dziļas grūtības.

Pasākumos fotografētais un filmētais materiāls tiks publicēts muzeja mājaslapā un sociālajos tīklos. Ja jums ir iebildumi pret to, ka tiekat fotografēts vai filmēts, lūdzam informējiet par to pasākuma fotogrāfu vai video operatoru. Tāpat lūdzam obligāti nosūtīt atbilstošu rakstisku paziņojumu uz e-pasta adresi komunikacija@rmm.lv, norādot, ka nevēlaties, lai materiāls, kurā esat atpazīstams, tiktu publicēts. Paziņojums par fotografēšanu un filmēšanu pasākuma laikā.