Rakstniecības un mūzikas muzejs
Komponists un kontrabasists Artūrs Grīnups (1931-1989) ne tikai muzicēja, diskutēja par mūziku un politiku, bet arī aizrautīgi nodevās šaha spēlei.
Komponists un kontrabasists Artūrs Grīnups (1931-1989) ne tikai muzicēja, diskutēja par mūziku un politiku, bet arī aizrautīgi nodevās šaha spēlei.
Skolotāja Pētera Medņa ģimene Praulienas skolas dārzā. No kreisās: Pēteris Mednis, meita Rita, Marta Medne, dēls Haralds. Ap 1913.gadu. Foto: nezināms. RMM, Haralda Medņa arhīvs. Praulienas pagasta pamatskolas pārzinis Haralds Mednis un skolotājs Harijs Karčevskis (vidū). Foto: nezināms. RMM, Haralda Medņa arhīvs. Praulienas pamatskolas ēka (tautā saukta…
Viens no diriģenta Haralda Medņa (1906-2000) visuzticamākajiem pavadoņiem bija fotoaparāts.
Latvijas pirmās brīvvalsts laikā bohēma un regulāri augstāko aprindu rīkoto viesību apmeklējumi bija neiztrūkstoša radošās inteliģences redzamāko pārstāvju dzīves sastāvdaļa. Dziedātājus aicināja uz sabiedrības krējuma vai diplomātisko aprindu viesībām, lai viņi pēc namamātes vai namatēva vēlmes ko uzdziedātu pašiem un viesiem par prieku. Šādas viesības rīkoja gan Emīlija Benjamiņa, gan ārvalstu diplomāti, gan arī citi pašmāju smalko aprindu pārstāvji.
Skaitliski neliels ir latviešu mūziķu pulciņš, kas Latvijas Konservatorijā absolvējis gan kompozīcijas, gan klavieru klases, koncertos visai bieži atskaņojot savus darbus – Arvīds Žilinskis, Lauma Reinholde, Pēteris Plakidis. Un, protams, Lūcija Garūta, jo tieši viņas koncertdarbība starpkaru Latvijā bija visaktīvākā un visplašākā, sniedzot gan solokoncertus, gan arī veicot koncertmeistares pienākumus.
Vientulību darba procesā mīlēja arī komponists Jāzeps Vītols (1863 - 1948). Lai komponētu, Vītolam bija nepieciešams klusums. Pēterburgas periodā dienas viņš pavadīja cilvēkos un skaņu pasaulē - darbā Konservatorijā, bet vakarus - koncertos, kora mēģinājumos vai saviesīgos pasākumos.
Filmas nosaukums ir dziļi simbolisks, jo Milda Brehmane-Štengele savas dzīves centrā bija likusi operas skatuvi, dziesmu, ko atzīst arī viņa pati: „Visu savu dzīvi esmu atdevusi cilvēkiem uz skatuves atveidotajos tēlos”.
Trimdas latviešu komponists, pasaules avangarda elitei piederīgais Gundaris Pone (1932-1994) ir viens no pirmajiem latviešu kultūras darbiniekiem, kurš jau 1971. gadā apciemo Latviju un pēc tam uztur regulārus kontaktus ar dzimteni.
Dziesmu svētki kā pārmijas jaunās sliedēs ievirzīja arī izcilā diriģenta Haralda Medņa dzīvi.
Tieši Latvijas simtgadē un Dziesmu svētku gadā Rakstniecības un mūzikas muzeja krājumā tiek uzņemts izcilā latviešu diriģenta un Dziesmu svētku virsdiriģenta Leonīda Vīgnera arhīvs. Astoņdesmit gadus glabājies Leonīda Vīgnera arhīvā, nu muzejā ir nonācis arī “Gaismas pils” pārlikums vīru kora balsīm.