Rakstniecības un mūzikas muzejs
Aicinām ikvienu piedalīties “Lasītāju kluba” diskusijā, komentāros līdz oktobra beigām uzrakstot jautājumu grāmatas “Mežaparka meitene uzaug Amerikā” autorei Mārai Cellei.
Aicinām ikvienu piedalīties “Lasītāju kluba” diskusijā, komentāros līdz oktobra beigām uzrakstot jautājumu grāmatas “Mežaparka meitene uzaug Amerikā” autorei Mārai Cellei.
Turpinot interneta žurnāla “Stāstnesis” mākslu pārmiju tēmu, intervējām literāti, tulkotāju, diplomāti, Elzas Stērstes un Edvarta Virzas mazmeitu Annu Žīguri – par talantīgās dzimtas ietekmēm un to, kā literatūras mantojumu viņa pārvērtusi tulkošanas mākslā.
Cēsu Vēstures un mākslas muzeja nodaļas vadītāja Kirstīne Skrīvere un Rakstniecības un mūzikas muzeja projektu kuratore Elīna Drulle Cēsu Vēstures un mākslas muzeja Galvenā speciāliste muzeja ekspozīciju un izstāžu darbā Vija Rozentāle un muzeja mākslinieks Dainis Andersons Rakstniecības un mūzikas muzeja šaržu izstāde “Draudzīgs pārspīlējums” no 9. augusta līdz…
Kopumā esmu ar darbu apmierināts, tas ir pabeigts, projām, un lasītāji var pētīt, kā skolotāju meita Sarmīte romāna gaitā izveido savu unikālo skolotāja darbarīku komplektu, kurā ietilpst gan sapņu papiross, gan sapņu skolēns Zigurds.
RMM interviju sērijā “Nākotnes muzejs” par saviem iespaidiem muzejos stāsta Ņujorkā dzīvojošā, godalgotā animācijas filmu režisore un Rakstniecības un mūzikas muzeja (toreiz – Raiņa Literatūras un mākslas muzeja) bijusī darbiniece Signe Baumane.
Rakstniecības un mūzikas muzejs literārajā pastaigā "Billes Rīga" piedāvā iespēju "ceļot laikā", salīdzināt savu bērnību ar strādnieku meitas Billes bērnības pieredzi 1930. gadu Grīziņkalna rajonā, kuru grāmatās aprakstījusi Vizma Belševica.
Dziesmu svētku pirmsākumi Latvijā rodami 145 gadu tālā pagātnē. Pirmie Dziesmu svētki norisinājās 1873. gada vasarā Rīgā, toreiz to nosaukums bija I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki, savukārt 2018. gadā krāšņi svinam Latvijas simtgades Dziesmu un deju svētkus. Piedāvājam ieskatu Dziesmu svētku fotogrāfijās no Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma – sākot no 19. gadsimta līdz pat mūsdienām.
Stāstu krājumā “Es nekad nerunāju muļķības” tiek turpinātas postmodernisma prozas pētnieka, vērtētāja un radītāja Gunta Bereļa ierastās tēmas un noskaņas – fikcijas un realitātes trauslā robeža, absurda motīvi, dzēlīga ironija un tumšs humors.
RMM interviju sērijā “Nākotnes muzejs” Kristīne Želve stāsta par spilgtākajiem iespaidiem, ko piedzīvojusi pasaules muzejos un iedvesmojošiem veidiem, kā muzejā “izstāstīt” literatūru.
Valsts valodas dienā, 13. maijā, rakstniece Nora Ikstena un mecenāts Valērijs Belokoņs svinīgi nodos Rakstniecības un mūzikas muzejam izcilā latviešu rakstnieka un tulkotāja Dzintara Soduma arhīva materiālus.