Zīmolvedības pašreklāmas pasaule ir pārpilna cits par citu iespaidīgākiem citātiem, sevi apliecinājušām teorijām, kas apgalvo, ka zīmola spēks slēpjas unikālajās vērtībās, izpētītās mērķauditorijas detaļās un, visbeidzot, lojalitātē radītajam zīmolam. Šī tēma ir bezgalīga, tāpat kā vārda “brand” skaidrojumi globālajā meklētājsistēmā. Taču manu uzmanību saistīja pirms astoņdesmit gadiem uzrakstīta Frānsisa Skota Ficdžeralda doma: “Augstākās pakāpes inteliģences pārbaude ir spēja vienlaikus paturēt prātā divas pretstatītas domas, turklāt nezaudējot spēju funkcionēt.” Un patiesi – mūsu inteliģence, es teiktu, veselais saprāts, tiek izaicināts ik uz soļa. Bieži dzirdamā vēlme dzīvot šeit un tagad pretstatījumā laicīguma paradigmai netraucē mums naski kalt nebeidzamus plānus un idejas un piedāvāt tās realizēt. Mēs vēlamies nesarežģīt dzīvi un vienlaikus lolojam lielas un ambiciozas cerības. Ikdienā atrodoties pārblīvētā informācijas vidē, neatsakāmies būt pirmie, kas uzzina jaunumus. Ir tikai cilvēcīgi atpazīt un atzīt sevī divas pretstatītas puses – iedomāto un iespējamo!
Rakstniecības un mūzikas muzejs burtiski ir ceļā no iedomātā uz iespējamo, un tieši šī pārmiju stāvokļa apzināšanās un izaicinājumi rosina darīt, nevis pasīvi eksistēt. Es ticu, ka tieši pretstatījuma jēdziena daudzpusīgās izpausmes padara muzeja ikdienu neatkārtojamu. Muzeja krājumu veido vairāk nekā deviņsimt tūkstoši dažādu priekšmetu, un tikai muzeja darbinieku rūpīgās glabāšanas un izpētes rezultātā unikālās rakstniecības un mūzikas pērles atklājas sabiedrībai. Aizrautīgā darbā latviešu kultūras vērtības iegūst jaunus skatpunktus un negaidītas vēstures interpretācijas, kas rosina aizdomāties un patiesi sajust literatūras un mūzikas ciešo saikni ar mūsdienu realitāti. Visprecīzāk muzeja zīmola lomu raksturo 2014. gadā laikrakstā “The Guardian” publicētais raksts par muzeja darbinieku attieksmi pret nezināmo “B” [pirmais burts angļu valodas vārdā “brand”], kas kā “tumšs korporatīvās domāšanas un uzvedības spēks pārņems muzeju, kontrolēs un ietekmēs tā saturu.” Zīmols kā spēcīgs līderis rosina pārmaiņas, stiprina piederību, atklāj jaunas domāšanas perspektīvas un veido atvērtas telpas savstarpējai uzticībai un reputācijai, taču nevar pastāvēt bez autentiska satura. Pasaules muzeji, augstmaņi ar vairāk nekā simt gadu pastāvēšanas vēsturi – The British Museum, The Met – vērtē zīmolu un pārdomātu komunikācijas stratēģiju kā vienu no būtiskākajiem muzeja pastāvēšanas un auditorijas pievilkšanās stūrakmeņiem.
Vitāls zīmols ir iedvesmojoša un zinātkāra personība, kas spēj savienot sevī tradicionālās muzeja kultūras vērtības, emocionālo inteliģenci, mērķauditorijas pieredzi un spēju jēgpilni iesaistīties sabiedrības aktuālajās norisēs. Tādēļ par zīmola estētisko un saturisko spēku var spriest ne tikai pēc ārējā tēla un vizuālās atpazīstamības, bet arī muzeja apmeklētāju degsmes un vēlmes atgriezties tajā vairākkārt. Rakstniecības un mūzikas muzeja zīmols savā grafiskajā izpausmē ir vienkāršs. Tā ir savienojuma zīme, kas raksturo telpu, kur šodienas realitāte savijas ar pagātnes balsīm un atklāj neparastas sakarības starp faktiem, vārdiem un skaņām. Tā aicina iesaistīties sarunā, kas iedvesmo arvien jauniem jautājumiem. Izzināšanas iespējas un atklāsmes mēs varam tikai iedomāties – robežu tām nav. Muzeja logotipa vizuālais attēlojums ir telpas pretstatījums saturam, kas kā skaņas viļņi var iziet ārpus telpas un turpināties ikvienā, kas nonāk saskarsmē ar muzeju. Muzeja zīmols ir funkcionējošs pierādījums iedomātā un iespējamā vienlaicīgumam telpā, kas paver bezgalīgus izziņas apvāršņus.