Izdevums ar Ziemassvētku korāli Tālivalža Ķeniņa aranžējumā

Decembra “Mēneša priekšmets” ir veltīts Ziemassvētkiem. 1953. gadā Kanādas izdevniecība “Waterloo Music Limited” sērijā “Folk Music Library” publicēja Ziemassvētku korāli “Good news from heav’n the angels bring” (“No debesīm es atnesu”)) Latvijā dzimušā komponista Tālivalža Ķeniņa (1919–2008) aranžējumā. Šo melodiju un tekstu ar nosaukumu “Vom Himmel hoch, da komm ich her” sacerējis Mārtiņš Luters 1535. gadā savas ģimenes svinībām.

Tālivalža tēvs Atis Ķeniņš bija pirmais Latvijas diplomātiskais pārstāvis Polijā, vēlāk tieslietu un izglītības ministrs Latvijas pirmās republikas valdībā, māte Anna Rūmane-Ķeniņa – viena no tā laika latviešu pedagoģijas virsotnēm, saņēmusi Francijas valdības balvu “Par nopelniem franču kultūras labā”. Jau no piecu gadu vecuma māte dēlu veda uz operteātri. Pēc tam uz operu zēns gājis turpat katru nedēļu un, pārnācis mājās, dzirdētās tēmas uz klavierēm spēlējis no galvas. Kad beidza pastāvēt Latvijas pirmā republika, sabruka T. Ķeniņa cerības par diplomāta karjeru. Otrā pasaules kara beigās viņš nonāca Francijā un kļuva par Parīzes Nacionālās konservatorijas studentu. Šajā laikā viņš sāka komponēt skaņdarbus, kas tika pasaulē atzīti un bagātīgi apbalvoti. Vēlāk T. Ķeniņš kļuva par vienu no vadošajiem Kanādas komponistiem, 15 gadus bija Kanādas komponistu līgas viceprezidents un divus gadus arī prezidents, 32 gadus – pasniedzējs Toronto universitātes mūzikas fakultātē.

Studiju laikā, 1948. gadā, sacerēts Ziemassvētku korāļa “No debesīm es atnesu” aranžējums. Autors stāsta, ka tolaik reizēm esot uzspēlējis protestantu baznīciņā Monmartrā, kurā viņš salaulāts ar Valdu Dreimani. 1955. gada adventā notika korāļa pirmatskaņojums Toronto universitātes jauktā kora izpildījumā.

“No debesīm es atnesu / Jums vēsti jaunu, priecīgu, / Ko Dievs jums licis sludināt: / Uz Betlemi jums aizstaigāt.” Šo vēsti Eiropas tautas Ziemassvētku laikā izdzied kopš 1539. gada, kad tā pirmoreiz publicēta. Tā kļuvusi par vienu no Lutera 30 populārajām kristīgajiem svētkiem radītajām himnām, un Kristofora Fīrekera tulkojumā latvieši dzied to vēl tagad.