Latvijas valsts svētku mēnesī par “Mēneša priekšmetu” izvēlēta rakstnieka Andreja Eglīša pase, kas simbolizē daudzu trimdas latviešu ilgas pēc mājām Otrā pasaules kara laikā un vēlāk arī iespēju atgriezties. Trimdā Zviedrijā Eglītis tolaik saņēma neeksistējošas valsts pasi.
Andrejs Eglītis bija viens no aptuveni 12% latviešu, kas laikā no 1944. līdz 1945. gadam devās trimdā. Un viens no aptuveni 80% latviešu literatūras darbinieku, kas devās bēgļu gaitās, atstājot savu dzimto Latviju aiz muguras. Šie cilvēki nezināja to, par ko esam informēti šodien, – ka lielākajai daļai trimda kļūs par pamatstāvokli. To, ka daudziem nebūs lemts atgriezties.
Šo stāstu simbolizē arī šis Andreja Eglīša dokuments – viņa pase. Līdzīgi kā ne mazums savu laikabiedru, arī Andrejs Eglītis trimdā devās uz tuvāko vēstniecību, kur šajā gadījumā Kārlim Zariņam, sūtnim, kuram bija dotas Latvijas vēstnieka pilnvaras, bija tiesības izsniegt tobrīd neeksistējošās valsts pasi. Vēlāk daudzi no trimdas latviešiem atkārtoti pagarināja savu Latvijas pasi; arī tad, kad jau bija ieguvuši jaunās mītnes zemes pilsonību.
Andrejs Eglītis ir viens no tiem, kas sagaida Latvijas valsts atjaunošanu, un viens no tiem, kas kā savu pēdējo pasi izņem jau atjaunotajai valstij piederīgu dokumentu. 1993. gada 18. maijā viņš raksta: “Šodien saņēmu Latvijas Republikas pasi. Ierēdnis ziņo, cik maksā, bet es klausos un dzirdu no lūpām kā raudas, kā Dievs, svētī Latviju dziedot un sagrauto dievnamu graustos pamestas puķes ziedot; redzu neskaitāmus pulkus, iznākot no Maskavas bendinieku nometņu kapiem, gan neraktiem, gan raktiem, caur briesmīgām tautas nāves naktīm. Un brīvības ceļā sajūtu gājēju dvašu, dzīvā, nomirušā un manis paša. Cik maksā Latvijas Republikas pase, kad tālāk iet tautas brīvības gaita? Neprasiet. Vēl Latvija savus kritušos dēlus un meitas skaita.”
Andrejs Eglītis ieguva arī Zviedrijas pilsonību, par ko liecina arī 1973. gadā izsniegtā Zviedrijas pase. Taču savu Londonā izdoto, Latvijas identitāti apliecinošo dokumentu viņš glabāja pie sevis visu atlikušo mūžu, līdz tas tika atrasts rakstāmgalda atvilktnē dzīvoklī Rīgā, kur viņš pavadīja dzīves nogali pēc 53 trimdas gadiem. Šodien šī pase skatāma jau kā muzejisks priekšmets, arī kā simbols izjūtai par Latviju pat tad, kad to nesatur kopā ne oficiālas robežas, ne institūcijas.
Latvijas valsts svētku mēnesī par "Mēneša priekšmetu" izvēlēta rakstnieka Andreja Eglīša pase, kas simbolizē daudzu trimdas latviešu ilgas pēc mājām Otrā pasaules kara laikā un vēlāk arī iespēju atgriezties. Trimdā Zviedrijā Eglītis tolaik saņēma neeksistējošas valsts pasi.
Laikā, kad norit diskusijas par Latvijas himnas izpildījumu, vēlamies atgādināt vēsturisku, mūsu valstij ļoti nozīmīgu brīdi, kad dziedāta šī dziesma. Viļa Rīdzenieka leģendārajā fotogrāfijā iemūžināts mirklis, kad Tautas padomes locekļi un publika, kājās piecēlusies, dzied „Dievs, svētī Latviju!”.
Rakstniecības un mūzikas muzeja krājumā esošo Imanta Auziņa kolekciju tikko papildinājusi vēl viena dzejnieka radošās darbības liecība – kopā ar domubiedriem, Latvijas Universitātes filoloģijas studentiem, izdotais jauno autoru pulciņa literārais žurnāls “Ave, Sol!”.
Identifikācijas nr. RMM 2017/4 “Rakstniecības un mūzikas muzeja darbinieku veselības apdrošināšanas pakalpojumi” Izsludināšanas datums 2017. gada 10. novembris. Piedāvājumu iesniegšana līdz 2017. gada 21. novembrim plkst. 11.00 Tērbatas ielā 75, Rīgā. Piedāvājumu atvēršana 2017. gada 21. novembrī plkst. 11.02. Sludinājums Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā…
Gluži kā “Mērnieku laiki” arī “Sarkanais dzīvsudrabs” kā veselums ir mākslinieciski visai neviendabīgs darbs, kurā veiksmīgas epizodes un grodi savērptas sižeta līnijas mijas ar ne tik rūpīgi izstrādātām, daudz ko atstājot nepateiktu un neatrisinātu, kaut tā, iespējams, ir apzināta izvēle, reflektējot par to, cik daudz mēs vēl šobaltdien nezinām (un nekad neuzzināsim) par nesenās pagātnes trauksmainajām norisēm.
Pieminot cara Aleksandra I “žēlastības manifestu”, kas pirms divsimt gadiem – 1817. gada 27. oktobrī – atcēla hernhūtiešu jeb Brāļu draudzes aizliegumu Krievijas impērijas teritorijā, oktobra Mēneša priekšmets veltīts hernhūtieša Dukuļa Pētera autobiogrāfijai “Sirds klāšanas jeb dzīves stāsts”.
Noslēdzot dzejnieka Eduarda Veidenbauma simtpiecdesmitgadei veltītās konferences pirmo dienu, 26. oktobra vakarā Raiņa un Aspazijas mājā Alda Liepiņa un Armanda Siliņa izpildījumā pirmoreiz skanēs komponista Andra Dzenīša dziesmu cikls “Četras Veidenbauma dziesmas un veltījums”. Piedāvājam interviju ar komponistu.
Identifikācijas nr. RMM 2017/3 “Apgaismojuma piegāde” Izsludināšanas datums 2017. gada 10. oktobris. Piedāvājumu iesniegšana līdz 2017. gada 23. oktobrim plkst. 12.00 Tērbatas ielā 75, Rīgā. Piedāvājumu atvēršana 2017. gada 23. oktobrī plkst. 12.00. Sludinājums Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā RMM 2017/3 Piedāvātās līgumcenas…
Identifikācijas nr. RMM 2017/2 “Vitrīnu izgatavošana un piegāde” Izsludināšanas datums 2017. gada 10. oktobris Piedāvājumu iesniegšana līdz 2017. gada 23. oktobrim plkst. 11.00 Tērbatas ielā 75, Rīgā. Piedāvājumu atvēršana 2017. gada 23. oktobrī plkst. 11.00. Sludinājums Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā RMM 2017/2 Piedāvātās līgumcenas…
Kārļa Ulmaņa 140 gadu jubilejas mēnesī par Mēneša priekšmetu izvēlēta viņa vizītkarte ar veltījumu dziedātājai Dagmārai Rozenbergai-Tursai – titullomas atveidotājai Alfrēda Kalniņa operas “Baņuta” pirmuzvedumā 1920. gada 29. maijā.
Rakstniecības un mūzikas muzejs