XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki, kurus svinam Latvijas simtās jubilejas gadā, ir īpašs notikums gan valsts kultūras kopainā, gan ikviena svētku dalībnieka pieredzē. Tāpēc Rakstniecības un mūzikas muzejs aicina kolektīvu dalībniekus uz sadarbību 2018. gada Dziesmu svētku kolekcijas veidošanā.

Noslēdzoties Latvijas simtgades Dziesmu un deju svētkiem, Rakstniecības un mūzikas muzejs (RMM) aicina atskatīties uz vērienīgo notikumu sarunā “Vai pastāv dzīve pēc Dziesmu svētkiem?” 25. jūlijā pulksten 18.00 “Birojnīcā”. Sarunā, kuru vada Liega Piešiņa, piedalīsies diriģente Aira Birziņa, kordziedātāja Sanda Freimane, Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) prorektore zinātniskajā darbā un LKA Zinātniskās pētniecības centra vadītāja Anda Laķe, RMM mākslas eksperts Dzintars Gilba.

Dziesmu svētku pirmsākumi Latvijā rodami 145 gadu tālā pagātnē. Pirmie Dziesmu svētki norisinājās 1873. gada vasarā Rīgā, toreiz to nosaukums bija I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki, savukārt 2018. gadā krāšņi svinam Latvijas simtgades Dziesmu un deju svētkus. Piedāvājam ieskatu Dziesmu svētku fotogrāfijās no Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma – sākot no 19. gadsimta līdz pat mūsdienām.