Kā latviešu valodnieks Jānis Endzelīns (1873 - 1961) spēja norobežoties apstākļos, kad diezgan regulāri notika Latvijas Valsts universitātes (LVU) mācībspēku pāraudzināšana marksistiski - ļeņiniskā garā, ieskaitot publisku kaunināšanu sapulcēs un ideoloģisku iespaidošanu presē? Aplūkojot Endzelīna bibliogrāfiju, tā vien šķiet, ka viņš, kā jau gara milzim pienākas, lieliem, neatlaidīgiem soļiem devies uz priekšu, neievērojot padomju sistēmas monstrozās pseidozinātnes augstceltnes.

Jūnija Mēneša priekšmets ir Jāņa Endzelīna apjomīgās, 862 lappušu biezās grāmatas “Lettische Grammatik” (“Latviešu valodas gramatika”) manuskripts, kam varam svinēt 100 gadus, jo ir zināms, ka jau 1917. gadā, strādādams Harkovas universitātē par salīdzināmās valodniecības profesoru, Endzelīns to ir pabeidzis.