Rakstniecības un mūzikas muzeju LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta konferencē “Meklējumi un atradumi: Digitālā kultūras mantojuma forums” pārstāvēs dokumentāliste Jolanta Neimane, kura 23. maijā prezentēs Muzeja priekšmetu uzskaites sistēmu MUPUS.
Turpinot tradīciju, arī šogad Rakstniecības un mūzikas muzejs apkopojis Valsts valodas dienas svinētāju aktivitātes no visas Latvijas vienotā pasākumu kartē un fotogalerijā. Šogad piedāvājām Valsts valodas dienas moto “Savai valodai audzināts” – veltījumu izcilajam rakstniekam un tulkotājam Dzintaram Sodumam.
Izstādes apmeklētājs var ļauties īstiem rokrakstu priekiem – iepazīt muzejā glabāto rokrakstu garās un ne tik garās dzīves, likteņus un noslēpumus, apjaust tajos piemītošo enerģiju, uztvert tos tīri vizuāli kā mākslas darbus.
Pastaiga “Billes Rīga” ir sava veida iespēja ceļot laikā, salīdzināt savu bērnību ar strādnieku meitas Billes bērnības pieredzi 1930. gadu Grīziņkalna rajonā, kuru grāmatās aprakstījusi Vizma Belševica.
Šogad Rakstniecības un mūzikas muzejs Valsts valodas dienu svinēja ar izcilā rakstnieka un tulkotāja Dzintara Soduma arhīva svinīgu saņemšanu Soduma balvas pasniegšanas ceremonijā 13. maijā Raiņa un Aspazijas mājā, kur bija skatāma arī Dz. Soduma materiālu ekspresizstāde.
Sarunā piedalīsies mākslas zinātnieks Jānis Borgs, RMM mākslas eksperte, maija “Mēneša priekšmeta” stāsta autore Ieva Āva, par muzikālo noskaņu rūpēsies saksofonists Eduards Lācis.
Vilma Cīrule ir viena no izcilākajām latviešu pianistēm 20. gadsimta otrajā pusē. Gan kā soliste, bet īpaši kā koncertmeistare un kamermūziķe devusi nenovērtējamu ieguldījumu Latvijas mūzikas kultūrā.
Aicinām pievienoties, izdomājot savu vissvinīgāko, trakulīgāko, interesantāko, sirsnīgāko, tautiskāko vai mūsdienīgāko Valsts valodas dienas svētku svinēšanas ideju, kura sasaucas ar RMM piedāvāto Valsts valodas dienas moto “Savai valodai audzināts”.
RMM izstādē “Jūgendstils. Sākotne. Ietekmes. Savdabība” Rīgas Biržā piedalās ar trim jūgendstila priekšmetiem – divām dekoratīvām skulptūrām ar nosaukumu “Persiešu princeses” un “Mēnesmietiņas” pulksteni.
Rakstniecības un mūzikas muzeja krājumā glabātā dzejnieka bagātīgā kolekcija liecina par to, cik daudz lasītājiem nezināmu materiālu dzejnieks ir atstājis pētniecībai. Arī paša gleznotos darbus, kas tika uzskatīti par zudušiem.
Rakstniecības un mūzikas muzejs