Vītola mīļā Ļoļa

Helēna Kalēja (1892 -1929) 1920. gadu sākumā. Komponists Jāzeps Vītols (1863- 1948) savā Pēterburgas dzīvoklī pie rakstāmgalda. 1911.gads. Foto: nezināms. RTMM_447249. Jāzepa Vītola 1911. gadā rakstītā pastkarte Helēnai Kalējai. Jānis Misiņš (pa kreisi) nodod Rīgas pilsētas galvam – Alfrēdam Andersonam Misiņa bibliotēkas inventūras sarakstu. 1928.

Ko esmu varējusi atrast arhīvos?

Esmu strādājusi dažādos arhīvos – literāros un vēsturiskos – Rīgā, Pēterburgā, Helsinkos, Minsteres Latviešu centrā. Tas saistījies ar dažādiem darbiem. Tā kā lielākā daļa manu pētījumu ir latviešu literatūras vēsturē, arhīvi ir ļoti nepieciešami. Ne velti mūsdienās jaunā vēsturiskuma svarīgs jēdziens ir “arhīvs”, norādot nepieciešamību pētīt rakstiskos avotus noteiktā pagriezienā…

RMM sadarbojas ar LU LFMI

Rakstniecības un mūzikas muzejs 18. septembrī atklāja publisko telpu Pulka ielā 8 – izstāžu zāli, lasītavu, kā arī jauno pasākumu telpu “Tintnīca”. Muzeju krātuvju kompleksā šobrīd var gan apskatīt izstādi “Himnai 100”, gan nodoties pētnieciskajam darbam. Bez telpu atvēršanas plašākai publikai, kā vienu no ieguldījumiem nākotnes pētniecībā vēlos izcelt pavisam nesen izveidoto…

Himnas pieredze turpinās

1. maija Satversmes sapulces sasaukšanas simtgadei pievienosies vēl viena – 7. jūnijā ar tās lēmumu Baumaņu Kārļa “Dievs, svētī Latviju!” kļūst par vienu no jaundibinātās valsts simboliem. No šodienas līdz 7. jūnijam Rakstniecības un mūzikas muzeja mājaslapā publicēsim himnas dziedāšanas pieredzes stāstus, atklājot mūsu laikabiedru ļoti personīgās attiecības ar valsts himnu.  

Gads sācies laimīgi

No laika zoba krietni apgrauztajiem kādreizējās zivju konservu fabrikas “Kaija” korpusiem Tērbatas ielā 75, kas kopš 2014. gada bija muzeja pagaidu mājas, kasti pēc kastes un saini pēc saiņa nacionālais rakstniecības, mūzikas un teātra mantojums dodas uz nule kā uzcelto Baltijā modernāko muzeju krātuvju kompleksu Pulka ielā 8

Zīmols, logotips un identitāte

Domājot par zīmola krāsu, kā pamattoni izvēlējos zīmoga krāsu, jo tā kopš pirmsākumiem ir muzeja priekšmetu piederības vienojošais elements. Pētot muzejā sastopamās zīmogkrāsu nianses, nonācu pie RMM violetā toņa – kas veidojās kā simbioze starp dažādos laikos zīmogam lietotām krāsām. Zīmola atbalstošās krāsas – zelts (domājot par tautas bagātībām), sudrabs (godinot vēsturisko melnbalto fotomateriālu estētiku) un brūnā (atgādinot par mūsu zemi kā pamatu un platformu turpmākajai attīstībai), – visas šīs krāsas ir tuvas arī kopējai latviešu nacionālajai vizuālajai identitātei.

#Muzejs2022

Rakstniecības un mūzikas muzeja topošās mājvietas Mārstaļu ielā 6 skatlogus sāk apdzīvot foto stāsti, kuri iesilda jauno muzeja atrašanās vietu Vecrīgā, veidojot saikni starp laikmetīgo un senatnīgo, uzrunājot potenciālos muzeja apmeklētājus un ieskicējot muzeja gaidāmās ekspozīcijas koncepta virzienu. Pirmā savu radīšanas stāstu ar saukli “Radīt ir Dievišķa griba”…