Stāsti par radošo personību iemīļotajām ikdienas nodarbēm, laika kavēkļiem, fiziskajām aktivitātēm un arī bohēmu, – par iedvesmas avotiem, kas ļauj radīt neatkārtojamus, ģeniālus, neaizmirstamus, izcilus un nozīmīgus darbus rakstniecībā un mūzikā.

http://rmm.lv/wp-content/uploads/2021/07/Audio-Radio_Kepitis_garais.mp4 Pianists, komponists un pedagogs Jānis Ķepītis (1908 – 1998) brīvajā laikā nodarbojies ar biškopību, dārzkopību, mīlējis makšķerēt un bijis viesmīlīgs savas mājas saimnieks. Attēlā: Jāņa Ķepīša vadībā muzicē kameransambļa klases studentes A.Grieze, L.Ozola un A.Stepiņa. Fotogrāfs nezināms. RTMM 445413.

Dzejniece Monika Zariņa (1931-2008) savu dvēseles piepildījumu radusi, atgriežoties Latvijā un nododoties zirgu audzēšanai, kā arī aktīvi līdzdarbojoties dzīvnieku aizsardzībā.

Dzejnieces un dramaturģes Velgas Kriles (1945-1991) dzejas poētika veidojusies sasaitē ar dzejnieces vaļaspriekiem – ilgām pastaigām tuvīnajās pļavās un mežos kopā ar suņiem Valkas rajona Lugažos.

Folklorists un komponists Jēkabs Graubiņš (1886-1961) jaunībā bijis tautskolotājs, kurš blakus tiešajiem pienākumiem vadījis korus, uzstājies ar deklamācijām, spēlējis teātri un bijis veikls dancotājs. Dramatisma pilnās dzīves garumā spilgti izpaudušās arī viņa literārās dotības.

Mežradznieks Arvīds Klišāns (1934), kura izcilā atskaņotājmāksla priecē klausītājus gandrīz pusgadsimtu, ir īsts zemes cilvēks, kurš jau no agras bērnības iepazinis visus lauku darbus. Viņš ir arī kaislīgs makšķernieks un auto remontētājs.

Tāpat kā savā daiļradē, arī vaļaspriekos, dzejnieks, atdzejotājs un rakstnieks Leons Briedis (1949-2020) bija aizrautīgs cilvēks. Tas atbildis viņa kustīgajam temperamentam. Tādēļ viņa hobiji pārsvarā arī bija saistīti ar kustību. Pārējie vaļasprieki viņam nākuši līdzi no bērnības gadiem. Piemēram, veļas mazgāšana un izgriešana.