Kā latviešu valodnieks Jānis Endzelīns (1873 - 1961) spēja norobežoties apstākļos, kad diezgan regulāri notika Latvijas Valsts universitātes (LVU) mācībspēku pāraudzināšana marksistiski - ļeņiniskā garā, ieskaitot publisku kaunināšanu sapulcēs un ideoloģisku iespaidošanu presē? Aplūkojot Endzelīna bibliogrāfiju, tā vien šķiet, ka viņš, kā jau gara milzim pienākas, lieliem, neatlaidīgiem soļiem devies uz priekšu, neievērojot padomju sistēmas monstrozās pseidozinātnes augstceltnes.

Dramaturgs Mārtiņš Zīverts un viņa sieva (no labās) ierodas Latvijā no Zviedrijas. Rīga, 1969. gada 2. septembris. Foto: nezināms. RTMM_859704 Raiņa Dailes teātra aktieri sagaida dzimtenē Mārtiņu Zīvertu. Dramaturgu apkampj Felicita Ertnere. Pirmā no labās – aktrise Vija Artmane. Rīga, 1969. gada 2. septembris.

Pirms 30 gadiem, 1988. gada 13. maijā, sākās ielvārdu akcija “Mēs par Aspazijas bulvāri, Čaka ielu, Valdemāra ielu”, kuras iniciators dzejnieks un žurnālists Jānis Baltauss (1961–2000) vēlējās pilsētas ielām, piemēram, Padomju bulvārim atdot vēsturisko Aspazijas bulvāra nosaukumu. Suvorova ielai dāvināt daudzu iemīļotā dzejnieka Aleksandra Čaka vārdu, ir tieši Baltausa drosmīgā ideja.

Decembra "Mēneša priekšmets" ir veltīts Ziemassvētkiem. 1953. gadā Kanādas izdevniecība “Waterloo Music Limited” sērijā “Folk Music Library” publicēja Ziemassvētku korāli “Good news from heav’n the angels bring” (“No debesīm es atnesu”)) Latvijā dzimušā komponista Tālivalža Ķeniņa (1919–2008) aranžējumā. Šo melodiju un tekstu ar nosaukumu “Vom Himmel hoch, da komm ich her” sacerējis Mārtiņš Luters 1535. gadā savas ģimenes svinībām.