Rakstniecības un mūzikas muzeja oktobra mēneša priekšmets – Raimonda Tigula plate “Moonlight sound design” (“Mēnesgaismas skaņas dizains”). Dzejas rindas Raimonda Tigula rokrakstā, kas ir pamatā kora dziesmai ar tādu pašu nosaukumu “Moonlight Sound Design”. Rakstniecības un mūzikas muzeja oktobra mēneša priekšmets ir komponista un producenta Raimonda Tigula plate…
Izstāde veltīta latviešu aktierkino sākotnei, aptuveni divdesmit gadu ilgam laika posmam pirms Otrā pasaules kara. Amerikas kino vēsturē šo laiku dēvē par Holivudas zelta laikmetu, Latvijā tikmēr ar ierobežotiem tehniskajiem līdzekļiem, bet ar lielu entuziasmu mazos filmu uzņēmumos tapa pirmās filmas.
18. septembrī, Muzeju krātuvju kompleksā Pulka ielā 8, publisko telpu atklāja Rakstniecības un mūzikas muzejs. Centrālais notikums bija izstādes “Himnai 100” atklāšana jaunajā muzeja izstāžu zālē, kura apmeklētājiem ir apskatāma no 21. septembra. Apmeklētājiem durvis vaļā vēra arī muzeja lasītava un jaunā muzeja pasākumu telpa “Tintnīca”. Dzejas dienu festivāla pasākumā…
“Latvijas himna ir ļoti nopietna, salīdzinot ar citām dziesmām. Tas ir pats nopietnākais, ko nodziedāt pasaulē.” Himnas stāstu sēriju turpina jaunāko izstādes “Himnai 100” varoņu – Otto, Karlīnas Elzas un Ernesta Linku stāsts. Šogad aprit simts gadi, kopš Baumaņu Kārļa dziesma „Dievs, svētī Latviju” sāka skanēt Latvijas valsts himnas statusā.
18. septembrī Muzeju krātuvju kompleksā Pulka ielā 8, publisko telpu atklāj Rakstniecības un mūzikas muzejs (RMM). Centrālais notikums ir izstādes “Himnai 100” atklāšana, kura apmeklētājiem būs apskatāma no 21. septembra. Apmeklētājiem durvis vaļā vērs lasītava, izstāžu zāle un jaunā muzeja pasākumu telpa “Tintnīca”, ko ar publisku pasākumu atklās…
“Es domāju, ka sajūtu ziņā nekas labāks nevar būt, ka tu stāvi starp varbūt divām lielvarām, bet skan mazas Latvijas himna, un tu tajā brīdī esi pārāks,” domā skeletonists Martins Dukurs.
“Neparasti ir mēģināt himnu. Tad es nezinu, kas man ir jādara. Ir gadījies, kad pūtēju orķestrī ar Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku Štāba orķestri mēs esam mēģinājuši himnu vairākas reizes, un es saku, ka es jau viņu zinu, nu, ko tur mēģināt. /../ Katru reizi es viņu no jauna dziedu un spēlēju. Tā tas ir, ” atzīst mūziķis Intars Busulis.
“Mūsu ģimenē tā ir dziesma, tie ir vārdi, kas vienkārši ir jāzina. /../ Esmu pats piedzīvojis pasākumus, kuros himnas izpildīšanas brīdī ir jūtams neliels apmulsums, varbūt tāds kūtrums, kas varētu būt skaidrojams ar dabiski latvisko kautrību vai arī prakses trūkumu. Es cenšos neļauties šīm šaubu emocijām, es dziedu droši un pārliecinoši, protams, paturot prātā vēstures kontekstu un varbūt tās personīgās asociācijas, kas man saistās ar šo dziesmu,” savā personīgajā himnas pieredzē dalās aktieris Raimonds Celms.
“Jo tā ir dziesmu dziesma. Es kategoriski noraidu izskanējušās diskusijas par himnas mainīšanu vai citas himnas izvēli,” apgalvo komponists Jānis Strazds.
“Varbūt tādēļ arī himnai ir tik garš mūžs, jo tik daudz šī zeme bija pārdzīvojusi, ka tā lūgšana joprojām ir aktuāla arī pēc savas būtības, pēc saviem vārdiem,” domā Hermaņa Brauna fonda direktore Inna Davidova.
Rakstniecības un mūzikas muzejs