Muzeja rekonstrukcijas laikā “Lasītāju klubs” darbojas tikai interneta vidē, un tā galvenais mērķis ir labas literatūras popularizēšana, īpaši pievēršoties latviešu literatūras pērlēm – zināmām un piemirstām. Katru mēnesi RMM mājaslapā notiek diskusija par kādu aktuālu un, mūsuprāt, būtisku latviešu dzejas vai prozas darbu.

Dzejniekiem nepatīk, ka kāds mēģina noteikt viņu darbu „vidējo lasītāju”, tomēr Jānis Tomašs savā debijas krājumā „Melnie darba cimdi” tik uzskatāmi un poētiskās izteiksmes ziņā vienkārši pievēršas ikdienas skaudrajai realitātei, vienlaikus uzlūkojot to no augšas un pētot no iekšpuses, ka par viņa dzejas galveno auditoriju varētu uzskatīt tieši strādnieku šķiru.

Gan Janas Egles, gan Daces Vīgantes stāstu personāži ilgojas pēc visparastākās līdzcilvēku sapratnes un attiecību siltuma, tie nav nekādi intelektuāli pārcilvēki ar augstiem garīguma un morāles apvāršņiem, bet tie, kurus ikviens no mums redz ikdienā uz ielas, savā darbavietā vai pat tuvāko cilvēku lokā. Tie esam mēs paši.

Inga Gaile, nezaudējot savai dzejai raksturīgo poētiski vijīgo un spraigo valodu, veikli pamanās sakausēt niansētus tēlu psiholoģiskos portretus, seksualitāti un jutekliskumu ar precīzi iezīmētu laikmeta fonu un tolaik Eiropā un ASV popularitāti ieguvušajām eigēnikas idejām tautas kvalitāšu uzlabošanai.

Stāstu krājums ar nepretenciozo nosaukumu “Stāsti” ir vēl viena Žoludes daiļrades šķautne, kas iezīmē atgriešanos pie reālistiskākas, lakoniskākas poētikas, turklāt vēl garstāsta žanrā. Grāmatā iekļauti septiņi stāsti, un, lai arī tie savstarpēji nav tiešā veidā saistīti, par krājuma kompozīcijas ietvaru izvēlēti trīs rakstniekiem un rakstnieku namiem veltītie stāsti “Ceļš”, “Putekļi” un “Nams”.