Rubrika “Mēneša priekšmets” piedāvā ieskatīties muzeja krājuma vērtībās, kas atstājušas paliekošas pēdas un jaunā gaismā ļauj ieraudzīt Latvijas literatūras un mūzikas vēstures notikumus. Gada garumā iepazīstinām ar 12 izcilām kultūras personībām veltītiem priekšmetiem ar muzeja speciālistu stāstījumu par to nozīmi vēstures un mūsdienu kontekstā.

Dramaturgs Mārtiņš Zīverts un viņa sieva (no labās) ierodas Latvijā no Zviedrijas. Rīga, 1969. gada 2. septembris. Foto: nezināms. RTMM_859704 Raiņa Dailes teātra aktieri sagaida dzimtenē Mārtiņu Zīvertu. Dramaturgu apkampj Felicita Ertnere. Pirmā no labās – aktrise Vija Artmane. Rīga, 1969. gada 2. septembris.

Filmas nosaukums ir dziļi simbolisks, jo Milda Brehmane-Štengele savas dzīves centrā bija likusi operas skatuvi, dziesmu, ko atzīst arī viņa pati: „Visu savu dzīvi esmu atdevusi cilvēkiem uz skatuves atveidotajos tēlos”.

Rakstniecības un mūzikas muzeja septembra mēneša priekšmets ir režisora un Latvijas leļļu animācijas pamatlicēja Arnolda Burova lelles no 1978. gada filmas "Vanadziņš". Tās pamatā ir rakstnieka Viļa Lāča 1936. gadā sarakstītais stāsts ar tādu pašu nosaukumu.

Komponists Alfrēds Kalniņš ap 1900.-1903.gadu. Foto: Jūlijs Madernieks. RTMM_258203 No kreisās: Alfrēda Kalniņa sieva Amanda, meita Biruta un dēls Jānis Kalniņš. Aizmugurē – Alfrēds Kalniņš. Liepāja, 1912. gads. Foto: Juris Bokums. RTMM_810139 Notis komponista A.Kalniņa dziesmai “Kaut kur šalc kāds koks” (“Weither rauscht ein Baum”).

Žermēna Heine-Vāgnere ar māti Ernu Heini. Rīga, [1933.-1935.gads]. Foto: Lūcija Kreicberga, Rīgā. RTMM_836240   Žermēna Heine-Vāgnere un viņas dzīvesbiedrs Nikolajs Vāgners. 1940. gadi. Foto: nezināms. RTMM_804353 Žermēna Heine-Vāgnere Toskas lomā. Operas un baleta teātris, 1956. gada 25. jūnijs. Foto: Laimonis Bļodnieks. RTMM_804252 Žermēna Heine-Vāgnere…

Eriks Ādamsons, eleganta angļu džentelmeņa vai franču dendija iemiesojums, ir ļoti saderīgs ar šo nelielo, izsmalcināto pīpi no ķiršu koka. Tā ne vien palīdz veidot elitāra dzejnieka paštēlu, kas šķietami nevar atrauties vien no dzīves baudu avotiem, bet vieš rāma mājas miera un omulības atmosfēru, klusu sirds apmierinājumu moderni nervozajā pilsētas drudzī.

Ādas portfelis, kas piederējis Imantam Ziedonim un kurā glabājās nepabeigtais romāns. (1960. – 1970. gadi). RTMM 857017 Imants Ziedonis ar sievu Ausmu Kantāni 1974. gada februārī. Foto: Juris Krieviņš. – RTMM 541944 Imants Ziedonis 1990. gada 4. maijā, Kalifornijā, ASV. Foto: Gunārs Janaitis. – RTMM 656675…

Mākslinieka Pāvila Šēnhofa veidotā lelle Sprīdītis. RTMM p18346. Rakstniece Anna Brigadere. [Ap 1910.gadu]. Foto: J.Rieksts. RTMM 240317. Skats no izrādes. Anna Brigadere “SPRĪDĪTIS” LPSR Valsts Leļļu teātris, 1957. gads. Foto: nezināms. RTMM 670376 1.vāka ilustrācijas makets, skices un uzmetums Annas Brigaderes pasaku lugas “Sprīdītis” pirmā izdevuma brošūrai.

Kopā ar citiem komponista, diriģenta un folklorista Emiļa Melngaiļa arhīva materiāliem 1968. gadā muzeja krājumā ir nonākuši daži latviešu tradicionālajā kultūrā lietoti mūzikas spēļu rīki. To vidū - arī buļļa rags, kas ir izvēlēts par muzeja marta Mēneša priekšmetu.

1966. gadā muzeja krājumā iekļautas divas durvju plāksnītes, kas reiz rotājušas šo dzīvokļu durvis. Senākā no tām ar vienkāršu uzrakstu vācu valodā “J.Tschadarain” izgatavota 20. gadsimta sākumā. Otra tapusi, domājams, trīsdesmito gadu otrā pusē: “J.Čadarainis, drēbnieka amata meistars”.