Ojārs Vācietis “Sasiesim astes”, Rīga: Liesma 1967. Ar O. Vāciešu veltījumu I. Ziedonim un A. Kantānei (1968). (Imants Ziedonis un Ojārs Vācietis bija mūža draugi.) RTMM 721533(01)
Rakstnieka Andreja Kurcija personīgās bibliotēkas cittautu literatūras sadaļā glabājas reti un vērtīgi izdevumi franču un krievu valodā. Grāmatas autors, krievu dzejnieks Aleksejs Kručonihs pārstāv 20. gadsimta sākuma literāro virzienu – futūrismu. Šis izdevums ir īpašs – tajā atrodama mākslinieka Kazimira Maļeviča litogrāfija. RTMM 97955
Krājumā atrodas arī trimdas kultūras darbinieku personīgās bibliotēkas. Šis izdevums iznācis vēl vācu okupācijas laikā Rīgā, devies kopā ar rakstnieci Elzu Ķezberi bēgļu gaitās uz Vāciju, tur acīmredzot tapis veltījuma ieraksts, pēc tam ceļojis uz ASV, Ņujorku, kur no 1950. gadiem bija rakstnieces mājas. 2006. gadā atgriezies Latvijā. Mārtiņu Zīvertu un Elzu Ķezberi vienoja draudzība, dzejniece pieminēja Minhauzena izsapņoto Ulubeli arī savos darbos. RTMM 707164

Grāmatu krājumā glabājas ar visu muzeja nozaru kolekcijām saistītās grāmatas un periodikas materiāli. Kopējais šo priekšmetu skaits ir vairāk nekā 80 000 vienības. Grāmata kā kultūrvēsturiska vērtība dod iespēju labāk saskatīt ne tikai  nacionālās kultūras attīstību, bet arī katras personības devumu un intereses, un pētniekiem, strādājot muzejā ar citu krājumu priekšmetu izpēti, grāmata var kalpot kā lielisks papildus izpētes avots.

Viena no galvenajām grāmatu krājuma sadaļām ir personīgās bibliotēkas – tās ir 200 kolekcijas, kuru kopējais vienību skaits ir pāri 60 000. Tās tiek saglabātas vienkopus un netiek papildinātas, līdzās grāmatas pašvērtībai īpaša nozīme ir veltījuma ierakstiem, autogrāfiem, piezīmēm, dažādiem pasvītrojumiem, komentāriem uz lappušu malām, kas liecina par grāmatas īpašnieka darbu ar grāmatu, viņa interesēm, attieksmi, attiecībām ar laiku un citām personībām.

Rakstniecības nozares kolekcijās ir vairāk nekā 100 personīgās bibliotēkas ar kopējo vairāk nekā 40 000 vienības, no kurām nozīmīgākās ir Raiņa un Aspazijas bibliotēka, Jāņa Akuratera, Krišjāņa Barona, Annas Brigaderes, Jēkaba Janševska, Jāņa Sudrabkalna, Mirdzas Ķempes, Kārļa Krūzas, Viļa Plūdoņa, Gunāra Priedes, Jāņa Endzelīna, Martas Rudzītes, Elzas Ķezberes, Andreja Eglīša, Anšlava Eglīša, Imanta Ziedoņa un daudzas citas. Īpaša nozīme ir arī skaitliski nedaudzajām grāmatām no Eduarda Veidenbauma un Friča Bārdas personiskajām bibliotēkā.

Teātra vēstures kolekcijās glabājas vairāk nekā 60 personīgās bibliotēkas, kur kopējais apjoms ir vairāk nekā 10 000 vienības. Nozīmīgākās ir Eduarda Smiļģa, Alfrēda Amtmaņa Briedīša, Jurija Jurovska, Emīlijas Bērziņas, Antas Klints, Kārļa Kundziņa, Augusta Gulbja u.c. personīgās bibliotēkas.

Mūzikas vēstures kolekcijās īpaši atzīmējamas ir Emīla Melngaiļa, Artura Birnsona, Jēkaba Graubiņa, Jāņa Zālīša, Helmera Pavasara, Adelaides latviešu muzeja, Biezaišu Mūzikas krātuves personīgās bibliotēkas.

Vissenākie Grāmatu krājuma priekšmeti glabājas Reliģijas vēstures kolekcijā: 1689. gadā izdota Bībele un J. Akuratera kolekcijā – 1524. gadā izdots Lutera katehisms. No 1980.gadu otrās puses grāmatu krājums ir papildinājies ar retiem trimdas izdevumiem – gan atsevišķiem eksemplāriem, gan ar personīgo bibliotēku daļām.

Grāmatu krājuma glabātāja
Rita Bebre
Tālr. 67509261
rita.bebre@rmm.lv