Jaunajā krātuvē glabāsies 971 051 muzeja priekšmeti – rokraksti, fotogrāfijas, dokumenti, piemiņas lietas, audio un videoieraksti, kā arī gleznas un skulptūras no mākslas kolekcijas, tērpi un rekvizīti no teātra kolekcijas, mūzikas instrumenti, tai skaitā Baumaņu Kārļa flīģelis, uz kura komponēta valsts himna un citas nozīmīgas Latvijas kultūras vēstures liecības.

Jaunajā mācību gadā Latvijā turpināsies programma “Latvijas skolas soma”, ko atzinīgi novērtējuši gan skolēni un viņu vecāki, gan pedagogi. Rakstniecības un mūzikas muzejs aicina Latvijas izglītības iestādes, bibliotēkas vai kultūras centrus uzņemt savās telpās izglītojošās nodarbības, kas dažādo un bagātina mācību satura pasniegšanu. Nodarbības attīsta skolēnu tēlaino domāšanu,…

"Šī grāmata ir uzrakstīta smalki, godprātīgi, ļoti niansēti valodā, sabalansējot to perfekto, Repšei raksturīgo skarbumu, tomēr neaizejot vienkāršā žultainumā vai sūdzēšanās manierē", RMM rubrikas “Lasītāju klubs” piektajā videostāstā rakstniece Ilze Jansone stāsta par Gundegas Repšes grāmatu "Retināts gaiss".

Gada pēdējā mēnesī mēdzam aizdomāties par laika ritējumu. Tāpēc RMM decembra mēneša priekšmets ir Vācijā ražotais galda pulkstenis ar modinātāju, kas piederējis dzejniecei Austrai Skujiņai un atradies viņas dzīves vietās Rīgā.

Tikšanās reizē Ķeguma novada muzejā Tomē divas rakstnieces fotogrāfijas mūs mudinās izvērtēt Regīnas Ezeras fenomenu Latvijas Kultūras kanona kontekstā. Sarunās ar rakstnieci Noru Ikstenu un tulkotāju no itāļu valodas Margaritu Karbonaro uzzināsim par Regīnas Ezeras literārajām vērtībām un to nozīmi šodienas pasaulē.

Dramaturgs Mārtiņš Zīverts un viņa sieva (no labās) ierodas Latvijā no Zviedrijas. Rīga, 1969. gada 2. septembris. Foto: nezināms. RTMM_859704 Raiņa Dailes teātra aktieri sagaida dzimtenē Mārtiņu Zīvertu. Dramaturgu apkampj Felicita Ertnere. Pirmā no labās – aktrise Vija Artmane. Rīga, 1969. gada 2. septembris.

Mīti par literatūras un tās muzeju garlaicīgumu jārevidē mums pašiem. Jāatrod jauni ceļi, lai zvaigžņu putekļos ieraudzītu pašas zvaigznes.

Valsts svētku laikā Rakstniecības un mūzikas muzejs sāk piedāvāt jaunu ceļojošo nodarbību “Himnas stāsts”. Stundu garā nodarbībā par Baumaņu Kārļa dziesmu – lūgšanu “Dievs, svētī Latviju!” tās dalībnieki varēs izsekot Latvijas himnas vēstures posmiem – radīšanas sākumam, laika posmam, kad tā tikusi aizliegta un tās atdzimšanai valsts simbola…

Uzsākot darbu pie ekspozīcijas un ēkas koncepcijas, muzeja izaicinājums bija atrast abu muzeja pārstāvēto radošo nozaru – rakstniecības un mūzikas, saskarsmes punktus, nesadalot tās divās savrupās zonās. Tā izkristalizējusies pirmā satura koncepcijas mugurkaula līnija “latvieša radošums”.

Filmas nosaukums ir dziļi simbolisks, jo Milda Brehmane-Štengele savas dzīves centrā bija likusi operas skatuvi, dziesmu, ko atzīst arī viņa pati: „Visu savu dzīvi esmu atdevusi cilvēkiem uz skatuves atveidotajos tēlos”.