RMM jaunajā literārajā pastaigā “Anšlava Eglīša Rīga” dalībnieki var iepazīties ar rakstnieka, dzejnieka, žurnālista un gleznotāja Anšlava Eglīša dzīves epizodēm, kas saistītas ar Rīgu, viņa personības tapšanas ceļu un dažiem rakstnieka dzīves notikumiem, kas sasaucas ar romāna “Homo Novus” ainām.

Skaitliski neliels ir latviešu mūziķu pulciņš, kas Latvijas Konservatorijā absolvējis gan kompozīcijas, gan klavieru klases, koncertos visai bieži atskaņojot savus darbus – Arvīds Žilinskis, Lauma Reinholde, Pēteris Plakidis. Un, protams, Lūcija Garūta, jo tieši viņas koncertdarbība starpkaru Latvijā bija visaktīvākā un visplašākā, sniedzot gan solokoncertus, gan arī veicot koncertmeistares pienākumus.

Šodien aprit simts gadi, kopš dziesma – lūgšana „Dievs, svētī Latviju” ieguva Latvijas valsts himnas statusu. Rakstniecības un mūzikas muzeja veidoto video stāstu sēriju "Himnai 100" noslēdz rakstnieces Janas Egles personīgais himnas stāsts

“1988. gada 18. novembrī, kas ir mana vectēva vārdadiena un Latvijas valsts dzimšanas diena, devāmies uz kapsētu vēlā vakara stundā ar sarkanbaltsarkano karogu. Bija tikko uzsnidzis pirmais sniegs, - tāda burvīga, balta, čagana sniega kārtiņa. Mēs sadedzam svecītes un visi, stāvot ap viņa kapiņu, ar karogu rokās dziedājām “Dievs, svētī Latviju””, savu personīgo himnas pieredzes stāstu atklāj komponiste Gundega Šmite.

Man visspilgtāk palikusi prātā tieši 1988. gada vasara Valmierā, baznīcā. /../ Laikam kāds oficiāls pasākums, jo bija arī visa izpildkomiteja, visas partijas vadība un tauta - pilna zāle. /../ Pēc “Saule, Pērkons, Daugava” - maza pauze, koris stāv pie altāra, es stāvu ar muguru, un mēs sākām “Dievs, svētī Latviju”.

“Man pirmo reizi Latvijas himnu nācās dzirdēt tikai 1988. gadā. /../ Vairākus gadus bija tā, ka es nevarēju pati dziedāt līdzi, jo man bija asaras acīs. Es nevarēju padziedāt”, savu personīgo himnas pieredzes stāstu atklāj tulkotāja un diplomāte Anna Žīgure. “1991. gada 3. decembrī, es nedrīkstēju raudāt un arī neraudāju.

Rakstniecības un mūzikas muzejs Interneta žurnāla “Stāstnesis”12. numura tēmu lokā - kultūras personības, viņu radīšanas process un mākslas darba iedvesmas avots.

Latviešu disidentes Lidijas Doroņinas-Lasmanes personīgais himnas stāsts turpina Rakstniecības un mūzikas muzeja rubriku "Himnai 100": “To es nevaru iedomāties, ka mums varētu būt cita himna. /../ Mēs esam himnu dziedājuši visos apcietinājuma laikos, pieminējuši savus valsts svētkus, tur, kur latvieši ir kopā. /../ Reti kurai tautai ir tāda laime. Pats Dievs devis himnu”.