Komentāri

daina: Labdien! Konferences apmeklējumam nav jāpiesakās, taču nokļū...
Maija: Labdien! Kur var pieteikties konfrences apmeklējumam un vai nokļūš...
samanta: Man ir 15 gadi. šogad, ārpus klases lasīšanā, mums uzdeva izlaīt...
Olafs Rozītis: Ja "Apziņu" pieliktu muzejā pie sienas, vai tā būtu māksla?...
Anna Auziņa: Paldies par jautājumu! Es neteicu, ka darbošanās literatūrzinātn...
Jānis: Anna, sirsnīgs paldies par grāmatu! Intervijā Jūs, šķiet, runā...
Rihards Bargais: Pienāca viens brīdis, kad dzejā man neiepatikās abstrakcijas un tr...
Olafs Rozītis: Kas prozā bija tas būtiskākais, kas Jūs tai pievērsa? Vai arī J...
Rihards Bargais: Paldies par jautājumu, Labiekārtotāj. Jā, daļa teksta pirmoreiz p...
Labiekārtotājs: Paldies par labi pavadītu laiku! Vēlos pajautāt, cik lielā mērā...
Ivars Logins: Atkal eksperte kļūdās - latgalieši 1917.gada kongresā neprasīja ...
Rihards Bargais: Oh, Saulceri, paldies par jautājumu, bet reliģisko tēmu esmu nolēm...
Saulceris Vītiņš: Paldies autoram par saistošo lasāmvielu! Mani interesē - kas tie...
Žubīte: Ieinteresējāt par topošo 2. grāmatu! Vai tajā varētu tēlaini at...
Jānis Tomašs: Marija grāmatas galvenais varonis cieš no mīlestības radītajām s...
Ance: Ir iespēja skatīties "Degpunktu" vai lasīt Tomaša dzeju. Es izvēl...
Marija: Paldies autoram par interesanto krājumu! Man aizķērās Kārļa Vēr...
Jānis Tomašs: Bērnu literatūrai ir vieglāk, jo viņi skaidri apzinās ka mērķau...
Jānis Tomašs: Ja runājam par otro grāmatu, tad viņa noteikti būs! Kā jau šajā...
Indra: Un kā pašam autoram šķiet - kas ir viņa dzejas mērķauditorija?...

Rakstu arhīvs





Partneri













Stāstnesis

Interneta žurnāls “Stāstnesis” iepazīstina ar stāstiem par pagātni, kas palīdz mums labāk saprast šodienu. No 2016. gada februāra šeit tiek publicēti raksti, kuros muzejā glabātās kultūrvēsturiskās vērtības tiek saistītas ar šī brīža aktuālajām norisēm – mākslinieciskām, ikdienišķām un sociālām.

2017. gada ziemas / pavasara raksti veltīti tēmai “Sieviete. Vīrietis. Priekšstati”. Pēdējā laikā asas diskusijas izraisījuši tādi notikumi kā valsts izveidotā pirmslaulību mācību programma, Stambulas konvencijas ratifikācija, luterāņu baznīcas aizliegums ordinēt sievietes. Vēl pavisam nesen – sieviešu solidaritātes gājieni “Sister March”, kas 21. janvārī norisinājās visā pasaulē, arī Rīgā. Var teikt, ka šīs diskusijas ir izgaismojušas, cik pretrunīgi uzskati sabiedrībā valda attiecībā uz sieviešu un vīriešu lomām un cik dažādi skaidroti iemesli konfliktiem attiecībās. Bet kā šie uzskati ir atklājušies konkrētu cilvēku dzīvesstāstos dažādos laikos – jo īpaši tad, ja gan vīrietis, gan sieviete ir spēcīgas, radošas personības? Kādas ir bijušas cilvēku gaidas no pretējā dzimuma, kas noticis to konfrontācijā ar realitāti, un kā šīs problēmas atspoguļotas mākslinieku daiļradē? Raiņa un Aspazijas jubilejas gadā tika daudz runāts par viņu attiecību dinamiku, taču latviešu rakstniecības un mūzikas vēsturē ir arī citi stāsti par vīrieša, sievietes un attiecīgā laikmeta sabiedrības priekšstatu satikšanos.

Turpināsim arī sniegt ieskatu topošajā ekspozīcijā “Dziesma” – šoreiz tās sadaļā “Mīlestības dziesma”, kurā cita starpā būs skatāmas Austras Skujiņas mīlestības vēstules.

RMM elektronisko izdevumu PDF arhīvs pieejams šeit.

Katordznieki, bardi un bītli. Cittautu ietekme latviešu protesta dziesmās

Pastkarte ar dziesmu "Latvija, mosties!"

Pretestību svešai varai, ienaidniekiem vai jebkāda cita veida ļaunumam latvieši izsenis izteikuši dziesmās. Iesākumā tās ir tautasdziesmas, kurās pausts naids pret vācu muižkungiem: “Mella čūska miltus mala Vidū jūras uz akmeņa. Tos būs ēsti tiem kungiem, Kas bez saules strādināja.” Līdz ar pirmo Dziesmu svētku notikumiem un pirmajām latviešu komponistu patriotiskajām kora dziesmām aug dziedāšanas loma latviešu tautas kopības un [...]

Lasīt tālāk rakstu – Katordznieki, bardi un bītli. Cittautu ietekme latviešu protesta dziesmās

Fotomirkļi Dzejas dienu vēsturē

Imants Ziedonis un Māra Zālīte pie Raiņa pieminekļa. 2000. gads. Foto: Jānis Žīgurs.

Septembris jau vairāk nekā 50 gadus aicina svinēt dzejas dzīres – šogad starptautiskais festivāls “Dzejas dienas” notiks no 7. līdz 17. septembrim, bet dažādi ar dzeju saistīti pasākumi visā Latvijā norisināsies visu mēnesi. Piedāvājam ieskatīties muzeja krājuma fotogrāfijās, kas atspoguļo leģendāras personības un notikumus Dzejas dienu noskaņās. Dzejas dienas Esplanādē pie Raiņa pieminekļa. 1987. gads. Foto: [...]

Lasīt tālāk rakstu – Fotomirkļi Dzejas dienu vēsturē

Leons Briedis pasaules kultūras kontekstā. Liecības RMM krājumā

Leona Brieža portrets

Leona Brieža vieta latviešu dzejā un kultūrā ir ļoti īpaša. Piederēdams spožajai pagājušā gadsimta 70. gadu dzejas paaudzes plejādei un pārstāvēdams arī Knuta Skujenieka un Ulda Bērziņa iedibināto atdzejas skolu, Leons Briedis izceļas ar īpašu hiperaktivitāti daudzās ar literatūru saistītās jomās. Līdzās daudzskaitlīgiem atdzejojumiem un tulkojumiem no romāņu valodām un citām valodu grupām (latīņu, rumāņu, aromīnu, [...]

Lasīt tālāk rakstu – Leons Briedis pasaules kultūras kontekstā. Liecības RMM krājumā

Mākslinieciskās fantāzijas elementi Velgas Kriles epistulārajā mantojumā

Velga Krile Stepana Razina tēlā. Dzejnieces pašportrets

Rakstniecības un mūzikas muzeja īpašumā nesen nonācis apjomīgs jaunieguvums, proti, dzejnieces Velgas Kriles (1946–1991) fotogrāfijas, vēstules, kas sūtītas kursabiedrenei un mūža draugam Mārai Valterei no 60. līdz pat 80. gadu beigām. Saskaņā ar testamenta nolikumu Velgas Kriles vēstules ļauts publiskot un nodot atklātībai tikai 25 gadus pēc autores nāves. Velga Krile latviešu padomju literatūras kopainā joprojām [...]

Lasīt tālāk rakstu – Mākslinieciskās fantāzijas elementi Velgas Kriles epistulārajā mantojumā

Šostakovičs un Latvija: kontakti un klātbūtne

Dmitrijs Šostakovičs un Edgars Tons

2016. gada 25. septembrī 110 gadu jubileja apritēja krievu komponistam Dmitrijam Šostakovičam (1906–1975). Viņš ir viens no nozīmīgākajiem 20. gadsimta skaņražiem, 15 simfoniju, sešu koncertu, trīs operu, trīs baletu, daudzu kamermūzikas darbu, teātra un kinomūzikas autors. Pēdējos gados uz Latvijas Nacionālās operas skatuves Rīgā iestudēta gan D. Šostakoviča opera “Mcenskas apriņķa lēdija Makbeta” jeb “Katerina [...]

Lasīt tālāk rakstu – Šostakovičs un Latvija: kontakti un klātbūtne

Kultūras grandi Līgo noskaņās. Fotogalerija

RTMM_33453-Brigadere_Anna

Viena no pirmajām latviešu kinofilmām “Vilkiem mests laupījums”, kas pirmizrādi piedzīvoja 1922. gadā, līdz mūsdienām diemžēl nav saglabājusies. Taču RMM krājumā ir uzņēmums no filmas epizodes, kurā tiek svinēts Līgo vakars muižas parkā. Centrā ar margrietiņu vainagu galvā Lilita Bērziņa – Emīlijas Laivenieces lomā; viņai blakus Vilis Segliņš – Sarkanais Juris, stāv no labās: 1. [...]

Lasīt tālāk rakstu – Kultūras grandi Līgo noskaņās. Fotogalerija

Diriģents un komponists Leo Blehs – Leonīda Vīgnera un Arvīda Jansona skolotājs

Leo Blehs

Rīga jau izsenis bijusi būtisks dažādu kultūru ietekmēts mūzikas centrs, kas savu starptautisko nozīmību nezaudēja arī līdz ar Latvijas valstiskās neatkarības iegūšanu. Te viesojušies, mazāku vai ilgāku laiku darbojušies daudzi pasaules mēroga mūziķi. Mūsu māksliniekiem tas neļāva ieslīgt provinciālismā un deva jaunus impulsus attīstībai. Viens no šādiem mūziķiem bija vācu diriģents un komponists Leo Blehs [...]

Lasīt tālāk rakstu – Diriģents un komponists Leo Blehs – Leonīda Vīgnera un Arvīda Jansona skolotājs

Gadsimta atraduma, Zentai Mauriņai adresēto vēstuļu, vāciskā daļa, 1913–1943

Zenta Mauriņa

Gadsimta atradums 2010. gada 8. septembrī, veicot būvdarbus un atrokot zemi pie ēkas Rīgā, Gregora ielā 1, uzņēmuma “PV pārvalde” strādnieki atrada Zentas Mauriņas (1897–1978) arhīva materiālus un nodeva tos Rakstniecības un mūzikas muzejam. Metāla kārbā bija vēstules un nedaudz cita veida materiāli. No atšifrētajām vēstulēm 700 ir latviski un 140 vāciski. Tieši šīs Zentai Mauriņai [...]

Lasīt tālāk rakstu – Gadsimta atraduma, Zentai Mauriņai adresēto vēstuļu, vāciskā daļa, 1913–1943

Latvijas kultūras leģendas pie baltiem galdautiem. Fotogalerija

Krišjānis Barons ar dēla Kārļa Barona ģimeni pie balta galdauta

Atzīmēt 4. maiju kā Baltā galdauta svētkus ir jauna tradīcija, kas ieviesta tikai pagājušogad. Tomēr Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma materiāli apliecina, ka jau izsenis latvieši svinīgos mirkļos pulcējušies pie skaisti klātiem galdiem ģimenes, draugu un kolēģu lokā. Par godu Latvijas otrajai dzimšanas dienai piedāvājam fotogrāfiju izlasi, kurā mūsu kultūras leģendas iemūžinātas pie gaišiem galdautiem. Mākslinieka [...]

Lasīt tālāk rakstu – Latvijas kultūras leģendas pie baltiem galdautiem. Fotogalerija

Palestīnas sabiedriskās un kultūras dzīves vērojumi nepublicētā Raiņa rokrakstā “Palestīnas ceļojuma piezīmes”

Rainis ar pavadoņiem pie Jāzepa kapa. No kr.- 1. Dr. Boriss Livšics, 2. Rainis, 3. Eleonora Livšica, 6. dzejnieks L.Joffe u.c. personas, pie Jāzepa kapa ceļojuma laikā Palestīnā. Foto: nezināms. RTMM 19418

Rainis saraksta vienu no saviem izcilākajiem darbiem, traģēdiju “Jāzeps un viņa brāļi”, nebūdams bijis Jāzepa zemē. Tādēļ viņam ir īpaša vēlme pašam skatīt Vecajā Derībā attēlotās vietas, kas reiz kļuvušas par ārējo ietvaru viņa filozofisko ideju mākslinieciskajai izpausmei. Ilgi gaidītā iespēja rodas Raiņa mūža pēdējā gadā. 1929. gada aprīlī un maijā viņš dodas ceļojumā uz [...]

Lasīt tālāk rakstu – Palestīnas sabiedriskās un kultūras dzīves vērojumi nepublicētā Raiņa rokrakstā “Palestīnas ceļojuma piezīmes”

Lapa 1 no 41234