Komentāri

samanta: Man ir 15 gadi. šogad, ārpus klases lasīšanā, mums uzdeva izlaīt...
Olafs Rozītis: Ja "Apziņu" pieliktu muzejā pie sienas, vai tā būtu māksla?...
Anna Auziņa: Paldies par jautājumu! Es neteicu, ka darbošanās literatūrzinātn...
Jānis: Anna, sirsnīgs paldies par grāmatu! Intervijā Jūs, šķiet, runā...
Rihards Bargais: Pienāca viens brīdis, kad dzejā man neiepatikās abstrakcijas un tr...
Olafs Rozītis: Kas prozā bija tas būtiskākais, kas Jūs tai pievērsa? Vai arī J...
Rihards Bargais: Paldies par jautājumu, Labiekārtotāj. Jā, daļa teksta pirmoreiz p...
Labiekārtotājs: Paldies par labi pavadītu laiku! Vēlos pajautāt, cik lielā mērā...
Ivars Logins: Atkal eksperte kļūdās - latgalieši 1917.gada kongresā neprasīja ...
Rihards Bargais: Oh, Saulceri, paldies par jautājumu, bet reliģisko tēmu esmu nolēm...
Saulceris Vītiņš: Paldies autoram par saistošo lasāmvielu! Mani interesē - kas tie...
Žubīte: Ieinteresējāt par topošo 2. grāmatu! Vai tajā varētu tēlaini at...
Jānis Tomašs: Marija grāmatas galvenais varonis cieš no mīlestības radītajām s...
Ance: Ir iespēja skatīties "Degpunktu" vai lasīt Tomaša dzeju. Es izvēl...
Marija: Paldies autoram par interesanto krājumu! Man aizķērās Kārļa Vēr...
Jānis Tomašs: Bērnu literatūrai ir vieglāk, jo viņi skaidri apzinās ka mērķau...
Jānis Tomašs: Ja runājam par otro grāmatu, tad viņa noteikti būs! Kā jau šajā...
Indra: Un kā pašam autoram šķiet - kas ir viņa dzejas mērķauditorija?...
Valters: Valoda, ko es (mēs) pazīstu (pazīstam)"Apsargs šķiro cilvēkus/ s...
Dace Vīgante: Terre, paldies par labajiem vārdiem un novērtējumu. Piekrītu, nosa...

Rakstu arhīvs





Partneri













Stāstnesis

Interneta žurnāls “Stāstnesis” iepazīstina ar stāstiem par pagātni, kas palīdz mums labāk saprast šodienu. No 2016. gada februāra šeit tiek publicēti raksti, kuros muzejā glabātās kultūrvēsturiskās vērtības tiek saistītas ar šī brīža aktuālajām norisēm – mākslinieciskām, ikdienišķām un sociālām.

2017. gada ziemas / pavasara raksti veltīti tēmai “Sieviete. Vīrietis. Priekšstati”. Pēdējā laikā asas diskusijas izraisījuši tādi notikumi kā valsts izveidotā pirmslaulību mācību programma, Stambulas konvencijas ratifikācija, luterāņu baznīcas aizliegums ordinēt sievietes. Vēl pavisam nesen – sieviešu solidaritātes gājieni “Sister March”, kas 21. janvārī norisinājās visā pasaulē, arī Rīgā. Var teikt, ka šīs diskusijas ir izgaismojušas, cik pretrunīgi uzskati sabiedrībā valda attiecībā uz sieviešu un vīriešu lomām un cik dažādi skaidroti iemesli konfliktiem attiecībās. Bet kā šie uzskati ir atklājušies konkrētu cilvēku dzīvesstāstos dažādos laikos – jo īpaši tad, ja gan vīrietis, gan sieviete ir spēcīgas, radošas personības? Kādas ir bijušas cilvēku gaidas no pretējā dzimuma, kas noticis to konfrontācijā ar realitāti, un kā šīs problēmas atspoguļotas mākslinieku daiļradē? Raiņa un Aspazijas jubilejas gadā tika daudz runāts par viņu attiecību dinamiku, taču latviešu rakstniecības un mūzikas vēsturē ir arī citi stāsti par vīrieša, sievietes un attiecīgā laikmeta sabiedrības priekšstatu satikšanos.

Turpināsim arī sniegt ieskatu topošajā ekspozīcijā “Dziesma” – šoreiz tās sadaļā “Mīlestības dziesma”, kurā cita starpā būs skatāmas Austras Skujiņas mīlestības vēstules.

RMM elektronisko izdevumu PDF arhīvs pieejams šeit.

Kuru Piektā gada dziesmu atceramies?

Jānis Akuraters, Antons Austriņš un Kārlis Skalbe 1905. gadā

Noslēdzot RMM interneta žurnāla “Stāstnesis” tēmu “Protests“, piedāvājam nelielu ieskatu topošās ekspozīcijas “Dziesma” sadaļā “Protesta dziesma”. “..Sapratām, ka visiem, kas parasti nāca pie mums, draudēja nopietnas briesmas tikt arestētiem. Klusu pačukstēju savai mazajai meitiņai Lonijai, lai viņa mēģina izzagties ārā, nostājas apakšējā stāvā pie ārdurvīm un brīdina biedrus, kas nāktu uz mūsu dzīvokli. Kamēr meitene stāvēja [...]

Lasīt tālāk rakstu – Kuru Piektā gada dziesmu atceramies?

Anšlavs Eglītis un Holivuda

Anšlavs Eglītis un Džons Travolta

No 1950. gadiem izcilais latviešu rakstnieks, trimdinieks Anšlavs Eglītis darbojās Holivudas preses grupā. Tas deva viņam iespēju intervēt lielākās filmzvaigznes, piedalīties Holivudas Ārzemju preses asociācijas balvas “Henrietes”, vēlāk “Zelta Globusa” laureātu nominēšanā. Gatavojoties pasākumam “Anšlavs. Veronika. Kalifornija“, piedāvajam ielūkoties fragmentos no Eglīša grāmatas “Lielais mēmais” (apgāds “Grāmatu Draugs”, 1972), kas atklāj viņa uzskatus par kinomākslu [...]

Lasīt tālāk rakstu – Anšlavs Eglītis un Holivuda

VADOŅA ĒNAS PUSE. Radošās inteliģences opozīcija Kārlim Ulmanim muzeja krājuma rokrakstos

Kārlis Ulmanis

Daļai radošās inteliģences pārstāvju jebkuros sabiedriskos apstākļos īpaši svarīga ir domas brīvība un iekšējā neatkarība. Tas spilgti izpaudies arī Kārļa Ulmaņa apvērsuma laikā. Neraugoties uz to, ka daudzi rakstnieki un dzejnieki cildinājuši vadoni un saistījuši ar viņu cerības uz sekmīgu valsts attīstību, inteliģences aprindās Ulmanim bijusi arī spēcīga opozīcija – gan kreisajā, gan galēji labējā [...]

Lasīt tālāk rakstu – VADOŅA ĒNAS PUSE. Radošās inteliģences opozīcija Kārlim Ulmanim muzeja krājuma rokrakstos

IELAUZTIE GRIESTI. Vizmas Belševicas “Gadu gredzenu” izraisītais sprādziens

Vizma Belševica 1960. gados

1969. gada aprīlī iznāk Vizmas Belševicas (1931–2005) ceturtais dzejas krājums “Gadu gredzeni”, kas saceļ skandālu Padomju Latvijas literārajā un politiskajā vidē un padara dzejnieci par intelektuālās nepadevības simbolu. Atzīmējot dzejnieces 85. jubileju un turpinot Protesta tēmu, piedāvājam ielūkoties tā laika notikumos. Vizma Belševica 1960. gados. Foto: F. Izraelsons. RTMM 94554 Kliedz, mana tauta Jau iepriekšējos Vizmas Belševicas darbus [...]

Lasīt tālāk rakstu – IELAUZTIE GRIESTI. Vizmas Belševicas “Gadu gredzenu” izraisītais sprādziens

RAKSTĪGALAS. 1970. gadu sabiedrisko un dzejas norišu atspulgs kolēģu vēstulēs Leonam Briedim

RTMM_504544-Veitners_Juris

1968. gadā nākamais dzejnieks, rakstnieks, literatūrzinātnieks, literatūrkritiķis, tulkotājs un atdzejotājs Leons Briedis (dz. 1949), tobrīd būdams 19 gadus vecs, iestājās Latvijas Valsts universitātē Latviešu valodas un literatūras dienas nodaļā. 1970. gada 25. martā viņu „līdz ar veselu pulciņu toreiz 2. kursa LU Filoloģijas fakultātes studentu izslēdza no universitātes par trimdas rakstnieku darbu pārrakstīšanu ar roku un izplatīšanu.”[1] [...]

Lasīt tālāk rakstu – RAKSTĪGALAS. 1970. gadu sabiedrisko un dzejas norišu atspulgs kolēģu vēstulēs Leonam Briedim

Voldemāra Kalpiņa muzeoloģijas inkubators

Kalpins_Voldemars1

Šogad aprit 100 gadi, kopš dzimis Voldemārs Kalpiņš, kurš no 1962. līdz 1976. gadam vadīja Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzeju (pašreizējo Rakstniecības un mūzikas muzeju). Par muzeoloģijas inkubatoru šo vietu var dēvēt tālab, ka dažkārt viena autora idejām piemīt globāls raksturs un tās attiecināmas uz visu muzejniecības nozari. Kalpiņa laikā muzejā bija piemērota vide [...]

Lasīt tālāk rakstu – Voldemāra Kalpiņa muzeoloģijas inkubators

DZĪVĪBAS KATLS. Medeņu ģimenes bēgļu gaitas

Medeņu ģimenes katls

Dzejnieka, klasisko formu meistara Jāņa Medeņa (1903-1961) radošās slavas augšupceļu līdzīgi kā daudziem citiem pirmskara paaudzes literātiem strauji un nežēlīgi apturēja 2. Pasaules karš un tam sekojošās padomju un vācu okupācijas. 1944. gadā dzejnieks kopā ar ģimeni – sievu Almu un meitām Mirdzu un Maiju – no mājvietas Saikavas pagastā devās bēgļu gaitās uz Kurzemi. [...]

Lasīt tālāk rakstu – DZĪVĪBAS KATLS. Medeņu ģimenes bēgļu gaitas

ĀRLATVIEŠU STĀSTI. Mūsdienu rakstnieku viedoklis

Manfelde Lacitis Kota

2002. gadā Laimas Kotas (toreiz Muktupāvelas) ārkārtīgi veiksmīgais debijas romāns “Šampinjonu derība” aizsāka jaunu nodaļu mūsdienu latviešu literatūrā – stāstus par latviešu viesstrādniekiem Rietumeiropā. Arī nākamie šī temata attīstītāji – Vilis Lācītis ar “Stroiku ar skatu uz Londonu” (2010) un “Pamodināt Lāčplēsi” (2011) un Andra Manfelde ar “Dzimtenīti” (2012) – guva lielu atsaucību gan no [...]

Lasīt tālāk rakstu – ĀRLATVIEŠU STĀSTI. Mūsdienu rakstnieku viedoklis

EIROPAS SPOŽĀKĀ BĒGĻU ČETROTNE. Latviešu stīgu kvartets DP nometnēs

RTMM_435089(1)-Strunke_Olga

Lai gan latviešu masveida došanās bēgļu gaitās pēc Otrā pasaules kara bija nenoliedzama traģēdija visai nācijai, tomēr šajos sāpīgajos apstākļos dzima arī vairāki veiksmes stāsti, kad trimdinieki ne vien deva ievērojamu ieguldījumu jaunās mītnes zemes kultūrā, bet arī sasniedza jaunas virsotnes savā personīgajā attīstībā. Jo īpaši tas attiecās uz māksliniekiem, kas izcili pārvaldīja starptautisku valodu [...]

Lasīt tālāk rakstu – EIROPAS SPOŽĀKĀ BĒGĻU ČETROTNE. Latviešu stīgu kvartets DP nometnēs

MAZĀ LATVIJA. Latviešu rakstnieki Vācijā bēgļu nometņu laikā (1944–1950)

No kreisās: 1. Vitauts Kalve, 2. Anšlavs Eglītis, 3. nenoskaidrota persona tup uz kādas nojumes, 1949.gada 13.novembris, Pfullingena. Fotogrāfs: A.Burgmeisters.

Laikā, kad par visas Eiropas aktuālāko tēmu kļuvusi bēgļu krīze, iespējams, vērtīgi ir paskatīties atpakaļ pagātnē. Tādēļ piedāvājam Rakstniecības un mūzikas krājuma materiālos balstītu rakstu sēriju, kas vēstīs par latviešu literātiem un mūziķiem, kas savulaik bijuši spiesti doties bēgļu gaitās. Kā pirmais sērijā – stāsts par rakstniekiem, kuri pēc Otrā pasaules kara dzīvoja Vācijas DP [...]

Lasīt tālāk rakstu – MAZĀ LATVIJA. Latviešu rakstnieki Vācijā bēgļu nometņu laikā (1944–1950)

Lapa 3 no 41234