Komentāri

daina: Labdien! Konferences apmeklējumam nav jāpiesakās, taču nokļū...
Maija: Labdien! Kur var pieteikties konfrences apmeklējumam un vai nokļūš...
samanta: Man ir 15 gadi. šogad, ārpus klases lasīšanā, mums uzdeva izlaīt...
Olafs Rozītis: Ja "Apziņu" pieliktu muzejā pie sienas, vai tā būtu māksla?...
Anna Auziņa: Paldies par jautājumu! Es neteicu, ka darbošanās literatūrzinātn...
Jānis: Anna, sirsnīgs paldies par grāmatu! Intervijā Jūs, šķiet, runā...
Rihards Bargais: Pienāca viens brīdis, kad dzejā man neiepatikās abstrakcijas un tr...
Olafs Rozītis: Kas prozā bija tas būtiskākais, kas Jūs tai pievērsa? Vai arī J...
Rihards Bargais: Paldies par jautājumu, Labiekārtotāj. Jā, daļa teksta pirmoreiz p...
Labiekārtotājs: Paldies par labi pavadītu laiku! Vēlos pajautāt, cik lielā mērā...
Ivars Logins: Atkal eksperte kļūdās - latgalieši 1917.gada kongresā neprasīja ...
Rihards Bargais: Oh, Saulceri, paldies par jautājumu, bet reliģisko tēmu esmu nolēm...
Saulceris Vītiņš: Paldies autoram par saistošo lasāmvielu! Mani interesē - kas tie...
Žubīte: Ieinteresējāt par topošo 2. grāmatu! Vai tajā varētu tēlaini at...
Jānis Tomašs: Marija grāmatas galvenais varonis cieš no mīlestības radītajām s...
Ance: Ir iespēja skatīties "Degpunktu" vai lasīt Tomaša dzeju. Es izvēl...
Marija: Paldies autoram par interesanto krājumu! Man aizķērās Kārļa Vēr...
Jānis Tomašs: Bērnu literatūrai ir vieglāk, jo viņi skaidri apzinās ka mērķau...
Jānis Tomašs: Ja runājam par otro grāmatu, tad viņa noteikti būs! Kā jau šajā...
Indra: Un kā pašam autoram šķiet - kas ir viņa dzejas mērķauditorija?...

Rakstu arhīvs





Partneri













Stāstnesis

Interneta žurnāls “Stāstnesis” iepazīstina ar stāstiem par pagātni, kas palīdz mums labāk saprast šodienu. No 2016. gada februāra šeit tiek publicēti raksti, kuros muzejā glabātās kultūrvēsturiskās vērtības tiek saistītas ar šī brīža aktuālajām norisēm – mākslinieciskām, ikdienišķām un sociālām.

2017. gada ziemas / pavasara raksti veltīti tēmai “Sieviete. Vīrietis. Priekšstati”. Pēdējā laikā asas diskusijas izraisījuši tādi notikumi kā valsts izveidotā pirmslaulību mācību programma, Stambulas konvencijas ratifikācija, luterāņu baznīcas aizliegums ordinēt sievietes. Vēl pavisam nesen – sieviešu solidaritātes gājieni “Sister March”, kas 21. janvārī norisinājās visā pasaulē, arī Rīgā. Var teikt, ka šīs diskusijas ir izgaismojušas, cik pretrunīgi uzskati sabiedrībā valda attiecībā uz sieviešu un vīriešu lomām un cik dažādi skaidroti iemesli konfliktiem attiecībās. Bet kā šie uzskati ir atklājušies konkrētu cilvēku dzīvesstāstos dažādos laikos – jo īpaši tad, ja gan vīrietis, gan sieviete ir spēcīgas, radošas personības? Kādas ir bijušas cilvēku gaidas no pretējā dzimuma, kas noticis to konfrontācijā ar realitāti, un kā šīs problēmas atspoguļotas mākslinieku daiļradē? Raiņa un Aspazijas jubilejas gadā tika daudz runāts par viņu attiecību dinamiku, taču latviešu rakstniecības un mūzikas vēsturē ir arī citi stāsti par vīrieša, sievietes un attiecīgā laikmeta sabiedrības priekšstatu satikšanos.

Turpināsim arī sniegt ieskatu topošajā ekspozīcijā “Dziesma” – šoreiz tās sadaļā “Mīlestības dziesma”, kurā cita starpā būs skatāmas Austras Skujiņas mīlestības vēstules.

RMM elektronisko izdevumu PDF arhīvs pieejams šeit.

EIROPAS SPOŽĀKĀ BĒGĻU ČETROTNE. Latviešu stīgu kvartets DP nometnēs

RTMM_435089(1)-Strunke_Olga

Lai gan latviešu masveida došanās bēgļu gaitās pēc Otrā pasaules kara bija nenoliedzama traģēdija visai nācijai, tomēr šajos sāpīgajos apstākļos dzima arī vairāki veiksmes stāsti, kad trimdinieki ne vien deva ievērojamu ieguldījumu jaunās mītnes zemes kultūrā, bet arī sasniedza jaunas virsotnes savā personīgajā attīstībā. Jo īpaši tas attiecās uz māksliniekiem, kas izcili pārvaldīja starptautisku valodu [...]

Lasīt tālāk rakstu – EIROPAS SPOŽĀKĀ BĒGĻU ČETROTNE. Latviešu stīgu kvartets DP nometnēs

MAZĀ LATVIJA. Latviešu rakstnieki Vācijā bēgļu nometņu laikā (1944–1950)

No kreisās: 1. Vitauts Kalve, 2. Anšlavs Eglītis, 3. nenoskaidrota persona tup uz kādas nojumes, 1949.gada 13.novembris, Pfullingena. Fotogrāfs: A.Burgmeisters.

Laikā, kad par visas Eiropas aktuālāko tēmu kļuvusi bēgļu krīze, iespējams, vērtīgi ir paskatīties atpakaļ pagātnē. Tādēļ piedāvājam Rakstniecības un mūzikas krājuma materiālos balstītu rakstu sēriju, kas vēstīs par latviešu literātiem un mūziķiem, kas savulaik bijuši spiesti doties bēgļu gaitās. Kā pirmais sērijā – stāsts par rakstniekiem, kuri pēc Otrā pasaules kara dzīvoja Vācijas DP [...]

Lasīt tālāk rakstu – MAZĀ LATVIJA. Latviešu rakstnieki Vācijā bēgļu nometņu laikā (1944–1950)

Rakstnieki un mūziķi sūta svētku kartītes

RTMM_652105

Grūti izdomāt Ziemassvētku apsveikuma tekstu? RMM piedāvā iedvesmai ielūkoties 10 svētku kartītēs, kuras sūtījuši slaveni latviešu dzejnieki, rakstnieki un mūziķi. Interesanti, ka viņu Ziemassvētku un Jaungada atklātnes ne vien atspoguļo rakstītāja personību, bet bieži vien ir arī kā nelieli, vizuāli stāsti par savu laikmetu. Komponista, folklorista un diriģenta Emila Melngaiļa klasiski lieliskā stilā rakstītā zīmīte nosūtīta 1925. [...]

Lasīt tālāk rakstu – Rakstnieki un mūziķi sūta svētku kartītes

Lapa 4 no 41234