Rakstnieks, dzejnieks un novelists Eriks Ādamsons (1907-1946) mīlēja visu estētisko, skaisto, bet vienlaikus arī neglīto. Ādamsons nevairījās to atrast gan smalkās aprindās, gan zemākā līmeņa krogos, un no šīs pieredzes Ādamsona darbos ienāk arī viņam raksturīgā groteska un ironija.

Eriks Ādamsons, eleganta angļu džentelmeņa vai franču dendija iemiesojums, ir ļoti saderīgs ar šo nelielo, izsmalcināto pīpi no ķiršu koka. Tā ne vien palīdz veidot elitāra dzejnieka paštēlu, kas šķietami nevar atrauties vien no dzīves baudu avotiem, bet vieš rāma mājas miera un omulības atmosfēru, klusu sirds apmierinājumu moderni nervozajā pilsētas drudzī.