Rakstniecības un mūzikas muzejs

Komponistam un diriģentam Jānim Mediņam (1890—1966) ārpus mūzikas bijušas vairākas aizraušanās: makšķerēšana, tepiķu aušana vai izšūšana un mēbeļu gatavošana pēc paša zīmējumiem.

Latviešu noveles tradīciju pamatlicējs Jānis Ezeriņš (1891 - 1924) izklaidi apvienojis ar radošā materiāla ieguves ceļiem – Ezeriņš krājis notikumus, pieredzes, cilvēkus, un to visu pierakstījis savās piezīmju grāmatiņās, no kurām vēlāk izauga Jāņa Ezeriņa noveļu sižeti.

Sitaminstrumentu mūziķe un pedagoģe Larisa Puzule (1941 – 2017) bija pirmā, kurai Latvijā izdevās pierādīt, ka sitaminstrumentu spēle nebūt nav joma, kas piemērota vienīgi vīriešiem.

Dzejniekam Andrim Ogriņam (1975) brīvbrīžos visvairāk patīk lasīt un klausīties mūziku, ko var apvienot arī ar riteņbraukšanu, ja nav kompānijas. Savukārt aukstajā sezonā dzejnieks ir iecienījis aukstumpeldes.

Komponista Tālivalža Ķeniņa (1919-2008) aizraušanās bijušas daudzpusīgas: teniss, slēpošana, hokejs, daba, dzīvnieki, humors, vīnu pārzināšana, ceļošana un jo īpaši vilcieni – vilcienu vērošana, sarakstu pētīšana un apspriešana.

Edvarts Virza (1883-1940), latviešu erotiskās dzejas meistars, bijis ne tikai liels dzejnieks, bet arī liels sieviešu cienītājs, par ko saglabājušies laikabiedru stāsti. Turklāt vārda meistars izklaidējies, radot mītus par sevi.

Dzejnieks un rakstnieks Aleksandrs Čaks (īstajā vārdā Aleksandrs Čadarainis, 1901. — 1950.) prata ne vien ražīgi strādāt, bet arī iepriecināt savus draugus literātus ar lieliskām paša ceptām pankūkām.