“[Šis priekšmets] bez šaubām ir liels retums. Ir gredzeni, ir zīmuļi, zīmuļu gali, kas ielikti patronas čaulītē… Ziniet, karavīram nekā lieka nebija. /../ Šis medaljoniņš bija atrasts kaujas laukā, un tas tiešām ir nācis no latvieša,” par RMM janvāra krājuma jaunieguvumu – 1910.gada Vispārējo latviešu Dziesmu svētku piemiņas medaļu stāsta meklēšanas vienības “Leģenda” dalībnieks Viktors Duks.

Piemiņas medaļa ir ļoti cieši saistīta ar II Pasaules karu, ar latviešu vīriešiem, kas bija iesaukti Sarkanajā armijā. Stāsts sācies 1944. gada 30. decembrī, kad no latviešu vīriem tika formētas Sarkanās armijas 43. gvardes un 308. latviešu strēlnieku divīzijas, kas ieņēma pozīcijas pie “Kambaru un “’Īlenu” mājām. 1945. gada janvārī tur krita, gāja bojā apmēram 2000 latviešu karavīri.

“Tad, kad mēs veicām ekspedīciju, mēs ļoti daudz strādājam laukos, jo kā aculiecinieki stāstīja, 1945. gada vasarā lauki bija nosēti ar līķiem, kurus neviens nebija savācis. /../ Balstoties uz atmiņām un visu literatūru, mēs ieradāmies Kambaru laukos un sākām pētīt. /../ Un pienāk pie manis lietuviešu kolēģis, viņš rāda man šo medaljonu un saka: “Viktor, tas ir laikam kaut kas ar latvietību saistīts.”Un tad es tā paskatījos, papētīju, tiešām – Dziesmu svētki, simbols, kamēr es aizgāju mājās un domāju – kur lai viņu liek? Un tad kaut kur es padzirdēju, ka tiek organizēts Dziesmu svētku muzejs. Un es domāju – ka tā ir labākā vieta, kur [atrasties] šim priekšmetam.”

No 1944. gada augusta līdz 1945. gada jūnijam sarkanajā armijā nelikumīgi mobilizēja 57 422 Latvijas iedzīvotājus. Kā raksta „Latvijas Avīze”, viena no bezjēdzīgākajām kaujām, kur sarkanajā armijā no Vidzemes un Latgales nesen nelikumīgi iesauktos karavīrus kā “lielgabalu gaļu” raidīja tiešā uzbrukumā pretinieka pārspēkam, norisinājās 1945. gada 23. – 25. janvārī pie Kambaru mājām.*

*www.zudusilatvija.lv