Māra Zālīte pie rakstāmgalda savā dzīvoklī 1983. gada novembrī. Foto uzņemts žurnālam “Soviet Life”. Foto: Jevgenijs Koktišs. RTMM 247056\1-2

Jaunībā dzejnieces, rakstnieces un dramaturģes Māras Zālītes pašizolācijas vieta, lai nodotos rakstīšanai, bija Dubultu jaunrades nams. Atzītajai dramaturğei bija grūti savienot savu mājas dzīvi ar rakstnieces identitāti, tāpēc nams bija ideāla vieta radīšanai. Kā atzinusi M. Zālīte, izņemot viņas īslaicīgo prombūtni, mājās varēja arī nenojaust, ka viņa ir rakstniece, ja vien palaikam neiznāktu grāmatas, nenotiktu pirmizrādes. Dubultu jaunrades namā 1981. gadā tapusi arī M. Zālītes pirmā luga “Pilna Māras istabiņa”.

Par lugas tapšanu M. Zālīte stāsta: “Drudžaina ir šī kaite. Konstanta un drudžaina. Pēkšņi, sēžot un skatoties uz Rakstnieku savienības prezidiju, man viss saslēdzās – galdauts, septiņjūdžu zābaki, neredzamā cepure, – tam cauri vijas Māras tēma. Es nepaliku uz dzertiņu, aizgāju projām, pārnācu mājās un visu nakti pilnīgā drudzī rakstīju. Nākamajā rītā bērns jau bija pie mammas, es divas nedēļas Dubultos rakstīju. Reālais laika zudums. No brokastīm līdz vakariņām bez pauzēm. Laiks ir reāli pazudis. Rakstot mani pavada drudzis, steiga, spriegums, ātrums. Pēc tam nāk izsīkums, veģetatīvās nervu sistēmas izsīkums. Depresijas. Jo tu esi iztukšots, atdevis sevi visu. Tāpēc kritiku panest grūti.”[1]

[1] Nora Ikstena. Zīdtārpiņu musināšana. Māra Zālīte. 2003.