Dzejniece Austra Skujiņa
Dzejniece Austra Skujiņa (1909 -1932) bija spītīgas dabas un reti kurā cilvēkā ieklausījās. Vienīgais, kura padomus Austra Skujiņa ņēma vērā, bija viņas draugs un domubiedrs Aleksandrs Čaks, kurš viņai mācīja mīlēt vientulību un strādāt.
Rakstnieks talantīgajai dzejniecei deva gudras grāmatas un atvēra vārtus uz īstas dzejas plašajiem klajumiem.
A. Čaka padomu, ka tikai vientulībā var radīt patiesi labu dzeju, dzejniecei bija grūti realizēt. Viņa strādāja, mācījās un baudīja aktīvu sabiedrisko dzīvi. Laiks, kad norobežoties no visa, dzejniecei bija tikai naktīs. A. Skujiņa māsai Hertai Skujiņai 1927. gada 6. septembrī raksta:
”Nu cik tad atliek man priekš sevis laika? – Naktīs! Jā, naktīs es satinos vecajā mētelī un nolieku sev priekšā veselu kaudzi grāmatu un papīru, bet laiks aizvien par īsu, un aizvien man jāredz, ka padarīts bezgala maz. Ap diviem, trim es nospriežu līst gultā, jo otrā dienā ir darbadiena, un, lai arī miegs nenāk, mazākais, acis jāatpūtina.”