Par leģendāro Valsts elektrotehnisko fabriku jeb VEF mēdz teikt, ka tur ražoja visu, sākot ar adatām un beidzot ar lidmašīnām. Tomēr ļoti reti kāds zina, ka VEF būvēti arī mūzikas instrumenti, tostarp Hamonda elektriskās ērģeles! VEF vēsturē tā ir tik intriģējoša epizode, ka šis instruments izvēlēts par Rakstniecības un mūzikas muzeja mēneša priekšmetu. Videostāstā plašāk stāsta RMM mākslas eksperte Ligita Ašme, bet Hamonda ērģeļu skanējumu Latvijas Apvienotajā metodistu baznīcā demonstrē Artis Ločmelis no “Latvian Blues Band”.

Lorenss Hamonds (Laurens Hammond) savas elektriskās ērģeles izgudro un sāk ražot 1934. gadā ASV. Eiropā tās izplata firma “Steinwey”. Taču VEF vadība jau 1937. gadā nopērk no Hamonda licenci un uzsāk instrumenta ražošanu Latvijā. Atšķirībā no Amerikas, VEF saviem pasūtītājiem Latvijā piedāvā izvēlēties elektrisko ērģeļu dizainu – vai nu tādu pašu kā Lorensam Hamondam, vai citādu, ar Latvijas ozola vai no ārzemēm ievesta koka apdari. Ērģeļu dizainu veido ievērojamais mākslinieks konstruktors Ādolfs Irbīte, viņa izstrādātajā veidolā VEF radioaparāti saņem Grand Prix un zelta medaļas Vispasaules izstādēs Parīzē un Briselē.

1937. gada augustā, tieši pirms 80 gadiem, milzīgajā Zemgales apgabala izstādē Jelgavā VEF elektriskās ērģeles pirmo reizi demonstrētas plašākai sabiedrībai. Izstāde organizēta prezidenta Kārļa Ulmaņa protekcijā. Viņš apskata izstādītos VEF ražojumus un atzinīgi vērtē jaunās ērģeles.

Līdzīgi kā Amerikā, arī Latvijā sākotnēji risinās strīdi par to, vai ar elektrību radītās skaņas pilnvērtīgi aizstāj stabuļu ērģeļu skanējumu. Tomēr instruments ir pieprasīts ne vien skaņas kvalitātes dēļ, bet arī tāpēc, ka ir vairākas reizes lētāks nekā stabuļu ērģeles. Kārlis Ulmanis ziedo 10 000 latu ērģeļu iegādei Liepājas Lutera baznīcā, un tur 1938. gadā uzstādītas VEF elektriskās ērģeles.

Dažu gadu laikā VEF ērģeles iegādājas draudzes arī Liepājas garnizona baznīcā, Madlienā, Vecmuižā u.c., kopskaitā vismaz desmit. Diemžēl daudzās vietās iecerēto ērģeļu uzstādīšanu izjauc Otrais pasaules karš.

20. gadsimta otrajā pusē Amerikā un Eiropā Hamonda ērģeles, visvairāk leģendāro modeli “Hammond B-3”, plaši sāk izmantot džeza mūziķi un gandrīz visas redzamākās rokgrupas. Pēc valsts neatkarības atgūšanas arī Latvijā interesenti var piepildīt savu sapni par Hamonda ērģelēm. Zigmars Liepiņš nopērk instrumentu Amerikas brauciena laikā. Hamonda ērģeles iegādājusies arī skaņu ierakstu studija “UBS”, Jānis Lūsēns, tās savos ierakstos un koncertos izmanto grupa “Latvian Blues Band” u. c.

No autentiskajiem VEF ražotajiem Hamonda instrumentiem liela daļa gājuši bojā, taču daži saglabājušies, piemēram, Rakstniecības un mūzikas muzejā un Liepājas Lutera baznīcā. Arī Dailes teātrī joprojām atrodas Eduarda Smiļģa 1940. gadā iegādātais instruments. Ar to viņš pārvilina darbā uz teātri Marģeri Zariņu, kurš vēlāk par to raksta: “Manā rīcībā vienpadsmit pultis ar deviņpadsmit štata mūziķiem. Kur tad vēl slavenās Hamonda ērģeles, uz kurām var imitēt gan ksilofonu, gan zvanu spēli, gan saksofonu!”. Būtu vērtīgi šos instrumentus restaurēt, lai varētu ne vien apskatīt, bet arī dzirdēt, kā tie skan. Tad pilnīgāk atklātos stāsts par VEF sasniegumiem 20. gadsimta trīsdesmitajos gados, kad Latvijas fabrika, būdama jau pazīstama pasaulē ar saviem radioaparātiem, uzsāk ražot arī slaveno fotoaparātu “Minox”, lidmašīnas un pat elektriskās ērģeles.