Rakstniecības un mūzikas muzeja izstāžu zālē, Pulka ielā 8, no 13. maija līdz 14. oktobrim ir apskatāma izstāde “Krājuma glabāti stāsti: Rīgas Strādnieku teātris (1926-1934)”.

Rakstniecības un mūzikas muzeja krājums glabā liecības – izrāžu fotogrāfijas, dekorāciju maketus un skices, manuskriptus, dokumentus, atmiņu pierakstus, piemiņas priekšmetus par reiz bijušu teātri. Tie atjauno priekšstatu, kāds ir bijis Rīgas Strādnieku teātris.

Rīgas Strādnieku teātris izauga no Tautas augstskolas, arodbiedrību un strādnieku klubu jauniešu drāmas kursiem un tika veidots pēc Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas iniciatīvas. Saturu un stilu noteica “kreisi” noskaņotie intelektuāļi, rakstnieki, mākslinieki un teātra profesionāļi – režisori Jurijs Jurovskis (īstajā vārdā Georgijs Saruhanovs 1894-1959), Jānis Zariņš (1893-1979), Olga Bormane (dzimusi Groskaufmane, 1893-1968) un citi.

Scēniskās vizualitātes tapšanā iesaistījās mākslinieki modernisti – Niklāvs Strunke (1894–1966), Romans Suta (1896-1944) un Sigismunds Vidbergs (1890-1970). Inovācijas scenogrāfijā ieviesa Herberts Līkums (1902-1980), Mihails Jo (īstajā vārdā Meijers Joffe, 1895-1960) un Arnolds Vilkins (1904-1979). Kopskatu dinamiski papildināja modernās dejas pioniera Sama Hiora (īstajā vārdā Volfs Frīdlenders 1906–1955) horeogrāfija un Aleksandra Melli (1894-1968) veidotā muzikālā dramaturģija. Galvenais radošās darbības princips bija kolektīva kopradīšana, ētiskais kodols – biedriskas attiecības, kā arī visu iesaistīto radošā un tehniskā darba līdzvērtība.

Strādnieku teātra skatuve kļuva par radošu laboratoriju. Politisks pēc ieceres un modernistisks pēc formas, tas izcēlās pārējo teātru vidū ar laikmetīgu repertuāru un novatorisku vizualitāti.
“Izstādes apmeklējums iecerēts kā sajūtu ceļojums – iespēja aiziet uz teātri, kas vairs nepastāv. Muzejs kā atmiņas krātuve ir saglabājis liecības, kuru dēļ Rīgas Strādnieku teātris turpina pastāvēt”, stāsta izstādes kuratore Sanita Duka.

Izstādes veidotāji:
Izstādes kuratore Sanita Duka, māksliniece Ineta Sipunova, mākslinieces asistente Līga Zepa. Izstādes vizuālās komunikācijas identitāte: Sandra Ozoliņa. Mārstaļu ielas 6 ekspozīcijas vadītāja Indra Vilipsone, sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Brūvere-Kvēpa, redaktore Ruta Kurpniece, restauratores Olga Loginova, Natālija Jātniece un Uva Gaiķe. Izstādes skaņu ainava: Jēkabs Nīmanis. Darba grupa: Roberts Skrajāns, Jānis Ķīkulis, Liega Piešiņa un Kaspars Balamovskis. Projekta vadītāja Katrīna Kūkoja.

Rīgas Strādnieku teātra himnu iedziedājis kamerkoris “MoonBeams”.
Manifestu autori: Beāte Poikāne, Elizabete Skrastiņa, Līga Zepa, Marianna Lapiņa un Toms Jansons.
Īpaša pateicība Airai Birziņai, Jānim Siliņam, Edvardai Šmitei, Ludmilai Leimanei un Ritai Meinertei.
Izstāde tapusi sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmiju, Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, Eduarda Smiļģa LKA Teātra muzeju, Latvijas Valsts vēstures arhīvu. Atbalsta: Valsts kultūrkapitāla fonds.

Darba laiks P.O.T.C.P. – 10.00.-16.30.
Informācija, grupu apmeklējuma pieteikšana: +371 28371322 vai komunikacija@rmm.lv.

Zane Brūvere-Kvēpa
Sabiedrisko attiecību vadītāja
Pulka iela 8, Rīga, LV-1007
zane.bruvere-kvepa@rmm.lv
Tālr. +371 67221956; 20007178

Katrīna Kūkoja
Kultūras pasākumu organizatore
Pulka iela 8, Rīga, LV-1007
katrina.kukoja@rmm.lv
Tālr. +371 28371322