Līdz 1. septembrim Rakstniecības un mūzikas muzeja (turpmāk – RMM) izstāžu zālē Pulka ielā 8, Rīgā, būs apskatāma trimdas dzejnieka Linarda Tauna simtgadei veltīta izstāde “Linards Tauns – mūžīgais mākonis”.
Izstādē būs aplūkojami Linarda Tauna rokraksti un dzejoļu krājumu manuskripti, tostarp viens no pirmajiem mēģinājumiem dzejā, kas tapis dzejnieka agrā bērnībā. Atsevišķas piezīmju lapas, fotogrāfijas, vēstules, rēķini un čeki – tās ir retās liecības, kas saglabājušās par Linarda Tauna dzīvi Ņujorkā. Daudz vairāk saglabājies nostāstu un leģendu, no kurām iedvesmojoties māksliniece Anna Heinrihsone izveidojusi scenogrāfiju – portālu, kas apmeklētājiem ļaus ielūkoties stilizētā dzejnieka darbistabā. Izstādē īpašu noskaņu radīs komponista Jēkaba Nīmaņa veidotā skaņu ainava, kurā apvienoti unikāli dzejnieka balss, kā arī no dažādām vietām, kur dzīvojis Linards Tauns, audioieraksti.
“Linards Tauns par sevi stāstījis maz. Visa viņa dzīve bija dzeja. Ja patiesi ir vēlme iepazīt dzejnieku – atbildes meklējamas starp dzejas rindām. Viens vārds aiz otra – vesels mākonis. “Mūžīgais mākonis” (1958) – viņa pirmais un vienīgais dzīves laikā tapušais dzejoļu krājums šodienas cilvēkam ir kā parole, kas atver logu uz citu, Linarda Tauna, realitāti. Dzejnieks pats rakstījis, ka viņam piemīt spēja vienlaikus būt vairākās vietās – te Rīgā, te Romā. Varētu teikt, ka tagad viņš atkal ir Rīgā – tepat Pārdaugavā, Pulka ielas izstāžu zālē, kas atrodas vien divdesmit minūšu gājiena attālumā no Mārtiņa baznīcas, kur Linards Tauns reiz kristīts,” stāsta izstādes kuratore Katrīna Kūkoja.
Trimdas dzejnieks Linards Tauns (īstajā vārdā Arnolds Mikus Bērzs-Bērziņš (1922-1963)) 2022. gadā svinētu savu simtgadi. Viņš ir viens no spilgtākajiem latviešu modernās dzejas pārstāvjiem, kurš sava neilgā mūža radošāko daļu aizvadīja ASV, Ņujorkā. Linarda Tauna simboliskā un vizionārā dzejas pasaule ieguva īpašu vietu ne vien trimdas, bet arī latviešu literatūrā kopumā. To sekmēja arī viņa aktīva iesaistīšanās literārajā brālībā “Elles ķēķis”, kur kopā ar citiem dažādu mākslu pārstāvjiem, piemēram, dzejnieku Gunaru Saliņu, rakstnieku Teodoru Zeltiņu, mākslinieku Frīdrihu Miltu un citiem, tika radīta jauna trimdiskā izjūta ar devīzēm: “Mēs nākam atjaunot ticību, ka neesam vēl miruši” un “Apmežosim Ņujorku!”.
Lai arī izstāde iecerēta jau sen, mūsdienu pasaules ģeopolitiskajā kontekstā tā iegūst īpašu nozīmību. Izstādē aplūkojamie darbi aktualizē bēgļu gaitas un piespiedu trimdas apstākļus, kādos bija nonākusi latviešu inteliģence pēc Otrā pasaules kara. Izstāde, kas veidota kā stāsts par vienu personību, iezīmē plašu tematisko diapazonu: radošās personības “savējā” meklējumi svešumā, dabas un pilsētas attiecības, pūļa un vientulības līdzāspastāvēšanu, modernitāti dzīvesveidā un dzejā.

Izstādes darba laiks: O., C., Pk.: 10.00-16.30/ T.: 10.00-19.00

Izstādes veidotāji:
Izstādes kuratore: Katrīna Kūkoja.
Māksliniece: Anna Heinrihsone.
Izstādes skaņu ainava: Jēkabs Nīmanis.
Zinātniskie konsultanti: Kristiāna Kuzmina, Maija Kalniņa.
Izstādes vizuālās komunikācijas identitāte: Sandra Ozoliņa.
Komunikācijas un mārketinga vadītāja: Ilona Matvejeva.
Redaktores: Zane Brūvere-Kvēpa un Ruta Kurpniece.
Restauratores: Zira Taivāne un Uva Gaiķe.
Darba grupa: SIA FROSTIART BALTIC, Roberts Skrajāns, Jānis Ķīkulis, Liega Piešiņa, Liena Šmukste, Kaspars Balamovskis.
Izstāde tapusi ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.