Esejiste, tulkotāja un literatūrfilozofe. 1938. gadā Latvijas Universitātē Zenta Mauriņa aizstāv pirmo doktora disertāciju latviešu literatūrzinātnē. Mauriņas dzīvē svarīgs skaņdarbs ir Ludviga van Bēthovena 9. simfonija. Mauriņa zināma arī kā liela vēstuļu rakstītāja. Dzīvojot trimdā, viņa vairākkārt raksta: “Atbildēju uz 100 vēstulēm dienā.” Tuvos un mīļos cilvēkus un notikumus viņa asociē ar ziediem. Mājā Kuldīgas ielā palodžu kastēs viņa stāda neaizmirstules. Ziedu sūtījumus dzīves gaitā viņa saņēmusi gan pa pastu, gan ārstu u. c. pazīstamu un nepazīstamu cilvēku atnestus un piesūtītus.