Pedagoģijas vēsturnieki saista Jāņa Grestes veikumu ar jaunu pieeju meklējumiem skolēnu audzināšanā un apmācībā. Skolu muzeji atceras Jāni Gresti kā aizsācēju. Ģeologiem Jānis Greste ir spožs Latvijas dabas bagātību popularizētājs, kurš izdevis divas grāmatas par šo tematiku un pēc kura scenārija 1937. gadā Voldemārs Pūce uzņēmis filmu “Mūsu pelēkais dārgakmens”. Atskatā arī Latvijas muzejiem godam daudzināms Jāņa Grestes vārds un veikums, jo tas ir šodienas dzīvā vēsture. Kolekcionārs un eksponētājs – tā Jāni Gresti varētu raksturot Latvijas Dabas muzejā, Ģeoloģijas muzejā, Teātra muzejā un, protams, Rakstniecības un mūzikas muzejā, kuram viņš ir pirmveida autors.

Jānis Greste 1920. gados. Foto: A. Limandt, Jelgava. RTMM 119547

J. Grestes veidotais R. Blaumaņa stūrītis Skolu muzejā. 1930. gadi. Foto: nezināms. RTMM 435897

J. Grestes veidotās R. Blaumaņa izstādes fragments. 1930. gadi. Foto: nezināms. RTMM 102057

J. Grestes veidotās R. Blaumaņa izstādes fragments. 1930. gadi. Foto: nezināms. RTMM 102057

J. Greste pie R. Blaumaņa izstādes. 1920. gadi. Foto: nezināms. RTMM 3529

Lai veidotu rakstniecības vai mūzikas darbinieku kolekcijas, Jānis Greste uzrunāja Annu Brigaderi, Kaudzītes Matīsu, Jāzepu Vītolu, Emīlu Dārziņu un citus.

Jānis Greste, Pēteris Kūla un Mērija Birkerte. Priekšplānā – Volfgangs Dārziņš un Emīla Dārziņa māte. Rīga, 1930. gadi. RTMM 15097

Rūdolfs Blaumanis 1904. gadā. Foto: J. Rieksts (J. Riekstin), Rīgā. Fotoattēla otrā pusē veltījums – “Grestes Jancim, rūcošam akmeņam kalnā un strautā, ar mīlestību Rūdolfs B. Brakos, novembrī 1904". RTMM 3450