Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja janvāra mēneša priekšmets ir rakstnieces Ilzes Lāces pildspalva.

Pildspalvas stāsts sākas jau tālajos, grūtajos, bet aizraujošajos deviņdesmitajos gados, kad rakstniece strādāja kā brīvlīguma tulkotāja un savas dienas pavadīja mājās tulkojot vienu grāmatu pēc otras. Pildspalvu rakstniecei savulaik ir dāvinājis tulkotājs Dens Dimiņš, cerībā, ka Ilze Lāce ar to varētu kaut ko labu uzrakstīs. Ar Denu Dimiņu rakstniece iepazinās strādājot Tulkošanas un terminoloģijas centrā, kopējais darbs pārtapis gadu desmitiem garā draudzībā. Pildspalva rakstniecei vienmēr bija līdzi kā laba vēlējuma talismans, ar šo pašu pildspalvu viņa sāka pierakstīt savus pirmos stāstus.

Ilze Lāce (1957) ir rakstniece un tulkotāja. Strādājusi par juristi lingvisti Eiropas Savienības Padomes Juridiskajā dienestā, tulkojusi vairāk nekā 50 angļu un amerikāņu autoru darbus. Stāstu rakstīšanai pievērsusies 2014. gadā, publicējusies tādos izdevumos kā “Jaunā Gaita” un “Domuzīme”. Stāsti apkopoti krājumos “Baloži uz Žozetes jumta” (2020), “Sarunas uz sētas kāpnēm” (2022) un “Plēšputnam līdzi” (2024).