Ja vēlaties nosūtīt pasta sūtījumu, tad muzejs to saņems, neatkarīgi no tā, kuru no adresēm – Pils laukums 2 vai Tērbatas iela 75 – uz aploksnes būsiet norādījuši. Pastnieks gan mēros ceļu uz muzeja pagaidu faktisko mājvietu līdzās Matīsa tirgum Tērbatas ielas galā kādreizējās zivju konservu fabrikas “Kaija” korpusos, kurus pirms muzeja vēl apdzīvoja Latvijas Nacionālās bibliotēkas struktūrvienības.

Diemžēl nedz pastniekam, nedz ikvienam citam, kurš, sena paraduma un muzejiskas intereses vadīts, dosies uz Rakstniecības un mūzikas muzeja juridisko un īsteno mītnes vietu Pils laukumā 2 pretim Prezidenta pilij vai atstaigās līdz Tērbatas ielas namam, neizdosies gūt to īpašo pieredzi, kuru no muzeja sagaida un kuru muzejs ar prieku sagādā tradicionālā tikšanās reizē ar apmeklētāju. Kopš 2014. gada, kad Rakstniecības un mūzikas muzejs atbrīvoja rekonstrukcijai paredzēto ēku Pils laukumā 2, jau pagājuši vismaz trīs atgriešanās apsolījumu termiņi. Lai nepieviltu un nepieviltos, atturēšos pieminēt nākamo, vien teikšu, ka tāds ir un ka cerība vērt durvis muzeja un sabiedrības satikšanās priekam atjaunotajā kādreizējā Vidzemes guberņas ģimnāzijas ēkā nav zaudēta.

Šis laiks vairāk kā jelkad no muzeja prasa lielāku pašapziņu un profesionālu koncentrēšanos uz būtisko – neizniekot sevi kurnēšanā, nepazust nīgrumā un grūtsirdībā, bet esošajā bezsienu realitātē saredzēt iespējas nacionālās rakstniecības un mūzikas mantojuma demonstrēšanas un interpretācijas telpas radošam un praktiskam paplašinājumam. Pieņemot šo izaicinājumu, muzejs pašreizējam esības un domāšanas kontekstam izvēlējies PĀRMIJU metaforu kā pamudinājumu mobilitātei, pārtapšanai, jaunatklāsmei. Muzejs parādīsies dažādās telpās Rīgā un Latvijā. Martā Latvijas Ugunsdzēsības muzejā un Madonas novadpētniecības muzejā atklājam divas izstādes no jauno ceļojošo izstāžu piedāvājuma, bet Tartu rakstniecības muzejā eksponējam Eduardam Veidenbaumam veltītu izstādi, kuras Rīgas pirmizrāde plānota līdz ar muzeja atvēršanu pastāvīgajā mājvietā.

Telpas un formāta pārmijas piedzīvo arī līdz šim tradicionāli tikai virtuālajā vidē rādītais “Mēneša priekšmets”. Kopš janvāra muzeja krātuvēs izraudzītais un ik mēnesi aktualizētais priekšmets jauno scenogrāfu eksponējumā skatāms arī Birojnīcas telpā Berga bazārā Rīgā, atklājot vēstījumu par kādu mūsu nācijai, kultūrai, valstij vai īpašai personībai svarīgu pārmiju brīdi. Interneta žurnāls “Stāstnesis” šajā gadā atklās paaudžu, valodas, mākslu un Latvijas pārmiju, satikšanās un pārtapšanas stāstus.

Atbildot uz raksta sākumā uzdoto jautājumu, varu teikt – muzejs šajā pārmiju laikā būs sastopams visur, kur to kāds vēlēsies sastapt, lai piedzīvotu īpašo mijiedarbi starp muzeja vairāk nekā 90 gadu esamības pieredzē krāto nacionālo radošo mantojumu un savu personisko pieredzi. Latviešu tautas teikas, vēstot par ezeru izcelšanos, ļauj būt lieciniekiem līdzīgai pārmiju situācijai – abpusējai iniciācijai, kuru piedzīvo gan ezers, gan cilvēks, kurš to pamana savā redzeslokā un dod tam vārdu, piesaucot tā nolaišanos. Un vēl teikas stāsta par velnu, kurš vēlējies ezeru aizbērt ciet. Viņa nodomu iztraucējusi gaiļa iedziedāšanās, un velnam nācies atnesto zemes nastu pamest ezera malā. Lai gailim modrs prāts un dziesmu īstajā brīdī nepietrūkst!