Garās Latvijas ziemas daudziem no mums ir nopietns pārbaudījums, taču tām ir arī sava gaišā puse – aukstie mēneši paver iespēju slēpot, slidot, vizināties ar ragavām vai vienkārši doties atspirdzinošā pastaigā pa balto mežu. Lai iedvesmotu ziemīgai atpūtai, piedāvājam fotoattēlus no RMM krājuma, kas rāda, kā rakstnieki, mūziķi un citi kultūras darbinieki dažādos laikos baudījuši ziemas priekus.

Leģendārais diriģenta Teodora Reitera koris starpkaru periodā aktīvi koncertēja Latvijā un dažādās Eiropas valstīs. Šai attēlā divas kora dziedātājas redzamas 1937. gada 28. februārī Daugavpilī, vizināmies ar kamanām.

Dzejniece Velta Toma un ārsts Nikolajs Skuja, kuri apprecējās 1938. gadā, iespējams, bija viens no skaistākajiem sava laika pāriem. Viņu dzīvoklī esot ciemojošies un par dzeju diskutējuši literāti Eriks Ādamsons, Anšlavs Eglītis, Veronika Strēlerte un citi. Šis foto, kur Velta un Nikolajs slēpo mežmalā, apliecina, ka pāris bijis arī gana sportisks.

Oskars Kalējs – gleznotājs, Latvijas senvēstures, folkloras un tautas mākslas vācējs un pētnieks – pieder pie tiem ilgstoši un apzināti noklusētajiem māksliniekiem, kuru darbība un loma Latvijas kultūras ainā vēl nav īsti apzināta. Šeit viņš redzams 1938. gadā (trešais no labās puses, baltā jakā), slēpotāju vidū Gaiziņkalnā.

Jāzepa Vītola darba mūžs bijis ārkārtīgi ražīgs – viņš sacerējis teju 900 skaņdarbu un izaudzinājis virkni jaunu latviešu komponistu. Taču acīmredzot viņš spējis atlicināt laiku arī pastaigām dabā pat lielā salā – šeit viņš iemūžināts kopā ar sievas Annijas māsu Ēriku Akmentiņu un diviem bērniem uz Gaujienas Anniņu dīķa aptuveni 1939.–1941. gadā.

Pērnā gada Ziemassvētkos latviešu prozas lielmeistaram Zigmundam Skujiņam apritēja 90 gadu. Šim notikumam par godu nesen izdota viņa izcilāko noveļu izlase “Dziļurbums laikā” (apgāds “Mansards”) un atsevišķā izdevumā pārizdots garstāsts “Ēnu aleja” (“Neputns”). Šeit rakstnieks nofotografēts vēl tālajos 1950. gados, slēpojam Ērgļos.

Kā redzams, slēpot paticis arī diriģentam Edgaram Račevskim un mežradzniekiem Arvīdam Klišānam un Jurim Āboliņam (attēls uzņemts 1950.–1960. gados). Domājams, labā sportiskā forma Edgaram Račevskim noderēja arī vēlāk, kad viņš kļuva par Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku virsdiriģentu.

Ir labi zināms, ka dzejnieks Imants Ziedonis mīlējis doties ceļojumos ar kājām vai motociklu, lai iepazītu Latviju un koptu tās dabu. Bet šajā Jura Krieviņa fotogrāfijā viņš ar slēpēm iezīmē jaunus ceļus Piebalgas pusē 1977. gada janvārī.