Gaidot Teātra dienu, 18. martā Rakstniecības un mūzikas muzejā, Pulka ielā 8, pasākumu ciklā “Melomānu salons” norisinājās sarunu vakars “Acīm neredzamais teātris”.

Sarunu ar latviešu komponistiem, vairāku teātra mūzikas izrāžu autoriem, Raimondu Paulu un Juri Vaivodu, vadīja latviešu žurnālists, Latvijas Teātra darbinieku savienības priekšsēdētājs Ojārs Rubenis, vakara noslēgumā apmeklētāji baudīja Maestro klavierspēli. Tika meklētas atbildes uz jautājumiem par to, kādam ir jābūt literāram tekstam, lai tas iedvesmotu mūzikas radīšanai, kā teātris maina jau uzrakstītu mūziku, lai tas atbilstu izrādes emocionālajam vēstījumam. Vai latvieši prot rakstīt mūziklus? Un kādam jābūt libretam, lai no tā izveidotu mūziklu.

Juris Vaivods atklāja: “Teātris jau vispār kā tāds ir tāda liela mistērija. Tajā satiekas visi mākslas žanri kopā un nekad jau nevar zināt, kā tas viss saaudīsies vai nesaaudīsies kopā.”

Domājot par literāru tekstu un un tā izmantojumu mūzikas radīšanā, Raimonds Pauls atzīst, ka dzejā pirmā rinda, pirmie divi, trīs vārdi ir tie, kas noskaņo, tie, kas nosaka muzikālo materiālu.

Savukārt mūzikli mūsdienu latviešu teātrī ir sarežģīta tēma, jo, lai to izveidotu, nepieciešams kvalitatīvs librets un mūsdienās trūkst tiešām izcilu libretu autoru. Raimonds Pauls dalījās savā pieredzē un atmiņās par sadarbību ar aktieriem, kura ne reizi vien nesusi pārsteigumus.

Aizkustinoša bija Maestro Raimonda Paula atkalredzēšanās ar savu bērnības dienu vijoli, kura glabājas Rakstniecības un mūzikas muzeja krājumā.