No 1950. gadiem izcilais latviešu rakstnieks, trimdinieks Anšlavs Eglītis darbojās Holivudas preses grupā. Tas deva viņam iespēju intervēt lielākās filmzvaigznes, piedalīties Holivudas Ārzemju preses asociācijas balvas “Henrietes”, vēlāk “Zelta Globusa” laureātu nominēšanā. Gatavojoties pasākumam “Anšlavs. Veronika. Kalifornija“, piedāvājam ielūkoties fragmentos no Eglīša grāmatas “Lielais mēmais” (apgāds “Grāmatu Draugs”, 1972), kas atklāj viņa uzskatus par kinomākslu un vērojumus Holivudā.

“Holivūdu visi nonicina, bet katrs vēlas tai piederēt. Holivūda neatzīst nekādus likumus un ierobežojumus un tomēr vērtē visas lietas ar visneiecietīgāko mērauklu – naudu. Talantam, skaistumam, izglītībai, gaumei, ģenialitātei pašai par sevi nav nozīmes. Ja šīs lietas nevar tūdaļ pārvērst naudā, tad tās ir šķitums, pie kā nav vērts kavēties.”

“Nekur pasaulē vienuviet nesapulcējas tik daudz ievērojamu mākslinieku un sava aroda labāko meistaru kā Holivūdā, un tomēr reti kur mākslai tik smagi tiek nodarīts pāri. Lielākie filmu pircēji un patērētāji izrādās pusaudži un bērni! (..) Optimisti cer, ka astoņu gadu līmeņa skatītājus nosmels televīzija un atstās nākotnes filmai prasīgāku publiku. Daļēji tas liekas arī noticis: pa starpu tiek darināta daža itin laba filma arī vairāk nobriedušiem skatītājiem. Tās, saprotams, nav filmas „tikai pieaugušajiem”. Pornogrāfija ir jauns kritiens atpakaļ primitīvismā un bērna prātā.”

“Slaveno premjēru adreses var pirkt no apšaubāma paskata, nereti pavisam ērmīgi ģērbtām vecenēm, kas, zem milzīgām platmalēm paslēpušās, dežurē karstajā saules tveicē ielu krustojumos Saulrieta bulvāŗa rietumu – „lepnajā” galā. Neviens, saprotams, negarantē, ka šīs adreses pareizas un nav novecojušās.”

“Neredzamā Holivūda darbojas kā varens raugs Los Andželosas platajā abrā.”

“Vārdiem “Holivūda”, “zvaigzne”, „stārs” piemīt nolietotības, pat banālības pieskaņa. Vairums šīsdienas žurnālistu, rakstot par filmām, zvaigznes sauc par aktieriem, bet Holivūdu sadala studijās. Tomēr apzīmējums „stārs” pamatīgi iesakņojies angļu valodā un tiek plaši lietots kā sugas vārds. Ļoti populārs arī darbības vārds „to star” – spēlēt galveno lomu, izcelties.”

“Varbūt dažs lasītājs rausta plecus, kāpēc es fotografējos kopā ar aktieriem. Tā ir rutīnas procedūra. Iemesls pavisam vienkāršs. Daudzi ārzemju laikraksti neņem no saviem reportieriem pretim intervijas, ja tām nav pievienots foto attēls, kuŗā žurnālists redzams kopā ar intervējamo personu. Tā ir pierādījums, ka korespondents nav safabricējis savu rakstu, sēdēdams mājās uz dīvāna un šķirstīdams filmu žurnālus.”

“Preses fotogrāfijām piemīt zināma „autentiskuma” vērtība. Nav grūti sagādāt retušētās un izdevīgi izgaismotās aktieŗu reklāmas fotogrāfijas. Gadījuma uzņēmumi rāda aktieri ikdienā, tādu, kāds tas izskatījies tieši aprakstītās sarunas brīdī. Aktieŗi parasti vairās no fotogrāfiem. Nereti viņi pārdod tiesības sevi fotografēt tikai zināmām firmām. Vienīgi intervijās un tamlīdzīgos gadījumos iespējams legāli iegūt ikdienas uzņēmumus.”

“Par fotografēšanos ar aktieŗiem savā laikā mani bargi nostrostēja rakstnieks Edvīns Mednis. (..) Edvīns Mednis rājās, ka tas esot zem latviešu rakstnieka goda fotografēties kopā ar „Holivūdas maukām”. Es taisnojos, ka aktrises, manuprāt, tādu apzīmējumu nav pelnījušas, ka aktieŗu profesija ir cienījama un skatuves māksla viena no cēlākajām mākslām. Bet Edvīns Mednis nebija pārliecināms.”

“Man filmu žurnālistika ir pavisam nesaistoša blakus nodarbošanās. Es nenododos tai ne tuvu ar tādu profesionālu pamatīgumu kā daudzi no maniem biedriem. Kad diena pavadīta pie rakstāmmašīnas, ir gluži patīkami vakarā aizbraukt uz kādu studiju un noskatīties izrādi.”