Gandrīz katra no Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM) krājuma kolekcijām (ap 3600) ietver arī audio vai video materiālus. Kopējais šo priekšmetu skaits tuvojas 9000. No tiem lielākā daļa ir vēsturiskās un mūsdienu skaņuplates (aptuveni puse), kā arī magnetafona lentas, magnetofona kasetes, videokasetes, CD un DVD.
Audiovizuālais materiāls aptver laika posmu, sākot no pirmajām skaņas fiksācijām šellaka skaņuplatēs (piemēram, “Gramophone”) Latvijā, līdz pat mūsdienām (piemēram, Imanta Ziedoņa interaktīvais multimediju disks). Skaņu ierakstu krājumā atrodami unikāli pazīstamu kultūras darbinieku balss ieraksti (piemēram, Aspazijas atmiņas 1937. gadā un Ādolfa Kaktiņa dziedāto operu āriju ieskaņojumi 30. gadu skaņuplatēs, Eduarda Smiļģa sarunas par teātri 1960. gados magnetofona lentēs), neskaitāmi muzeja pasākumu ieraksti, latviešu un cittautu autoru visdažādāko žanru mūzika visdažādākajos skaņu ierakstu veidos.
Videoierakstu krājumā videofilmās un DVD fiksēti kultūras darbinieku portreti, teātra uzvedumi, muzeja pasākumu norises. Atsevišķā krājuma daļā glabājas trimdas latviešu kultūrvēstures materiālu kopa, ko Margarita un Ēriks Biezaiši veidojuši Austrālijā 35 gadu garumā. Tajā arī ietilpst skaņuplates, magnetofona un video ieraksti, kuros pārstāvēti vairāk nekā 500 latviešu mūzikas autoru. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas audiovizuālais krājums ir bagātinājies ar unikāliem ārzemju latviešu rakstnieku un dzejnieku materiāliem (piemēram, Anšlava Eglīša videokasetēm). Varam lepoties arī ar retu 20.gs. sākumā izmantotu skaņas ieraksta veida krājumu – 226 perforētiem papīra ruļļiem, kurus joprojām var atskaņot uz pianolām (mehāniskajām klavierēm). RMM Audio-video krājums tiek ne tikai rūpīgi saglabāts un pastāvīgi papildināts, bet arī digitalizēts, lai mūsdienu lietotājam būtu labāk pieejams. Izmantojot muzeja resursus, ir iespējams profesionāli digitalizēt teju visus līdzšinējos audio-video formātus.
Audio/video ierakstu krājuma glabātājs
Juris Lubējs
Tālr. 67509264
juris.lubejs@rmm.lv