“Ir patiešām liels aizkustinājums atrasties šajā vēsturiskajā mirklī, kurā triumfē divi mūsu tautu tik vienojoši spēki – hokejs un dziesmusvētki. Ir tāda reiz piedzīvota mirkļa sajūta – 2001. gadā Rīgai 800 dziesmusvētkos valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga savā uzrunā atgādināja: “Hokeja fanu dziedātā valsts himna, skandētie Latvija! Latvija! Ir dziesmusvētku kopkorim visplašākajā amplitūdā piederīga” ”, atklāšanas runā teica Rakstniecības un mūzikas muzeja direktore Iveta Ruskule.

Atzīmējot Pirmo vispārīgo latviešu dziedāšanas svētku 150gadi, Rakstniecības un mūzikas muzejs piedāvā apmeklētājiem unikālu – pirmo un lielāko latviešu dziesmusvētku tradīcijai veltītu pastāvīgo ekspozīciju – DZIESMUSVĒTKU TELPA.  Tā atrodas Mežaparka Lielās estrādes jeb Sidraba birzs Ziemeļrietumu spārnā.

DZIESMUSVĒTKU TELPA veidota divos stāvos, kas saturiski un funkcionāli viens otru papildina. Ekspozīcijas mugurkauls ir Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki.

DZIESMUSVĒTKU TELPAS pirmā stāva saturu veido četri objekti – “Līgo karogs”, interaktīvā dārgumu siena “Laika upe”, kormūzikas klausīšanās krēsli un multimediāla instalācija “Lielākais koris pasaulē”. Katrs no DZIESMUSVĒTKU TELPAS objektiem iedod savu īpašu atslēgu mijiedarbei ar dziesmu un deju svētku tradīciju.

DZIESMUSVĒTKU TELPĀ acis priecē “Līgo karogs” – Dziesmu un deju svētku simbola precīza kopija, ko smalkā roku darbā zīdā veidojušas Latvijas meistares mākslinieku Ineses un Ivara Mailīšu darbnīcā.

Ekspozīcijas tehniskais risinājums ir unikāls un viens no sarežģītākajiem Eiropā. Tehnoloģijas pamatā ir vienota vadības un kontroles infrastruktūra, kurā integrēta sinhrona satura atskaņošana, ekspozīcijas apgaismojuma un gaismu akcentu kontrole. Ekspozīcijā vienlaicīgi darbojas 60 dažāda veida atskaņotāji, kuri sinhroni raida atšķirīga tipa saturu, tos nosūtot dažādām iekārtām.  Multimediālā instalācija “Lielākais koris pasaulē” veidots no četriem 4k lieljaudas lāzera tipa projektoriem un 17 skandām. Projicējamās plaknes veidotas no 128 atsevišķiem dažāda izmēra ekrāniem, kur katram ekrānam pielāgots gan saturs, gan forma. Instalāciju papildina interaktīvs risinājums ar sensoriem attēla un skaņas maiņai dažādās vietās 128 ekrānu režģī. Daudzbalsīgā kora 17 skandu sistēma veidota kā telpiskās skaņas sistēma, kurā katrā no skandām veidots atsevišķs skaņas celiņš un speciāls mikss. Instalācija “Laika upe” veidota no 13 bezšuvju LCD paneļiem, 12 skārienjūtīgiem ekrāniem un 15 klausāmklausulēm. Klausāmkrēsli aprīkoti ar skārienjūtīgām planšetēm.

Ekspozīcijas otrais stāvs atvēlēts DZIESMUSVĒTKU TELPAS izglītības programmai, tā ir vieta, kur satikties, diskutēt un uzklausīt. Brīvpieejas grāmatu plauktā apskatāmie dziesmusvētku katalogi, novadu svētku grāmatas, izdevumi par personībām un kolektīviem dod iespēju izzināt un pētīt dziesmusvētku tradīcijas vēsturi Latvijā un pasaulē.

“Šodienas notikums ir jauna nākotnes lappuse gan Rakstniecības un mūzikas muzeja profesionālajā dzīvē, gan Latvijas un Baltijas kultūrtelpā! Ekspozīcija “Dziesmusvētku telpa” ir pirmā 21. gadsimtā atklātā Rakstniecības un mūzikas muzeja pastāvīgā ekspozīcija, tā ir pirmā mūsu Dziesmu un Deju svētku tradīcijai veltītā ekspozīcija Latvijā un pasaulē. Mūsu izvēle bija skatīties nevis atpakaļ, bet uz priekšu. To, kā vieni svētki iedod jaunu impulsu, jaunu tradīciju un spēku nākamajiem,” turpina direktore Iveta Ruskule.

Svinīgās DZIESMUSVĒTKU TELPAS atklāšanas ceremonijas laikā tika atvērts rakstnieka Māra Bērziņa stāstu krājums “PASTĀSTI PAR DZIESMUSVĒTKIEM”, kurā apkopots 21 emocionāls Dziesmusvētku dalībnieku stāsts, kas balstīts patiesos notikumos un radošā iztēlē. Šie stāsti ir iekļauti arī jaunās ekspozīcijas saturā.

Dziesmusvētku ekspozīcija DZIESMUSVĒTKU TELPA tapusi sadarbībā ar Rīgas domi, Latvijas Kultūras ministriju un Latvijas Nacionālo kultūras centru. Ekspozīcijas saturu Rakstniecības un mūzikas muzejs veidojis ciešā sadarbībā ar citām Latvijas atmiņas institūcijām un privātpersonām.

Ekspozīcijas vadības, radošā un pētnieku komanda: vadošā kuratore Iveta Ruskule, ekspozīcijas vadītāja un projekta vadītāja Iveta Grava, producente Ilona Matvejeva, pētnieces un mākslas ekspertes Ieva Ezeriete, Daiga Bondare, Rūta Līcīte, Inese Žune, Laura Švītiņa un Liega Piešiņa, māksliniece, scenogrāfe Anna Heinrihsone, arhitekts Austris Mailītis, tekstu autore Kristīne Želve, režisors un multimedija mākslinieks Roberts Rubīns, filmu studijas “VFS FILMS” komanda, skaņu dizainers Sigvards Kļava, mūzikas redaktors Juris Vaivods, apmeklētāju pieredzes režisore Laura Groza, mākslinieki Ernests Kļaviņš un Lote Vilma Vītiņa, cilvēkstāstu tekstu autors Māris Bērziņš, mūziķis Jēkabs Nīmanis, radošā apvienība Kvadrifrons, tekstu redaktores Inga Žilinska, Lauma Malnace un Renāte Neimane, tulkotājas Brigita Stroda, Aija Abens, Marisa Gudrā un Inta Liepiņa, grafiskā dizaineres Ivita Brūdere un Austra Hauks, ekspozīcijas grafiskā identitāte Dizaina studija H2E.

Ekspozīcijas uzbūve un tehniskie risinājumi:

Tehniskais direktors Rihards Gulbis, SIA SOLAVI, filmu studija VFS FILMS, SIA Yes, we can!, SIA LowTech, sistēmu administrators Jānis Ķīkulis, SIA GiftArt, SIA Print House, SIA Reverie Trading group.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Foto: Jānis Porietis, janisphoto.com