“Ja citiem bērniem bija šūpuļdziesmas, tad es modos un ļoti bieži arī iemigu pie rakstāmmašīnas klikšķiem. Tas bija tā kā miega dziesmas vietā. /../ Es viņus atceros, jo tā bija rīta un vakara mūzika,” stāsta Kārina Pētersone.
Izstādes “Es, rakstāmmašīna” video stāstu sēriju “Atmiņas” noslēdz Latvijas politiķes stāstījums par ļoti īpašām rakstāmmašīnām, kas piederējušas viņas vectētiņam, rakstniekam Jūlijam Pētersonam un tēvam, teātra režisoram un dramaturgam Pēterim Pētersonam.
Vēl tikai divas nedēļas, līdz 31. martam Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM) izstāžu zālē Pulka ielā 8, Rīgā, ir apskatāma RMM rakstāmmašīnu kolekcijas izstāde “Es, rakstāmmašīna”.
Izstāde ir stāsts par priekšmetu, kas ir gandrīz pilnīgi zudis no mūsu laiktelpas, tomēr ir tik būtisks sava laikmeta reprezentants. Tā tapusi sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku, Latvijas Valsts Kinofotofonodokumentu arhīvu, Latvijas Valsts arhīvu, Eduarda Smiļģa LKA Teātra muzeju un Latvijas Okupācijas muzeju. Finansiāli atbalstīja VKKF un Rīgas dome.