Jau sesto gadu pēc kārtas Rakstniecības un mūzikas muzejs (RMM) un tā draugi visā Latvijā aicina svinēt Valsts valodas dienu. Šogad svētki tiks atzīmēti ar akciju “Valoda uz trotuāra”, kā arī citiem pasākumiem 41 iestādē – muzejos, skolās, bibliotēkās un citos kultūras un izglītības centros.
Garās Latvijas ziemas daudziem no mums ir nopietns pārbaudījums, taču tām ir arī sava gaišā puse – aukstie mēneši paver iespēju slēpot, slidot, vizināties ar ragavām vai vienkārši doties atspirdzinošā pastaigā pa balto mežu. Lai iedvesmotu ziemīgai atpūtai, piedāvājam fotoattēlus no RMM krājuma, kas rāda, kā rakstnieki, mūziķi un citi…
Garās Latvijas ziemas daudziem no mums ir nopietns pārbaudījums, taču tām ir arī sava gaišā puse – aukstie mēneši paver iespēju slēpot, slidot, vizināties ar ragavām vai vienkārši doties atspirdzinošā pastaigā pa balto mežu. Lai iedvesmotu ziemīgai atpūtai, piedāvājam fotoattēlus no RMM krājuma, kas rāda, kā rakstnieki, mūziķi un citi kultūras darbinieki dažādos laikos baudījuši ziemas priekus.
1969. gada aprīlī iznāk Vizmas Belševicas (1931–2005) ceturtais dzejas krājums “Gadu gredzeni”, kas saceļ skandālu Padomju Latvijas literārajā un politiskajā vidē un padara dzejnieci par intelektuālās nepadevības simbolu. Atzīmējot dzejnieces 85. jubileju un turpinot Protesta tēmu, piedāvājam ielūkoties tā laika notikumos.
Vizma Belševica 1960. gados. Foto: F. Izraelsons. RTMM 94554 Vizma Belševica un rakstnieks Valentīns Pelēcis pie jaunceltnēm. Rīga, 1970. gads. Foto: nezināms. RTMM 482358 Vizma Belševica 1989. gadā Francijā. Fonā uzraksts franču valodā uz mājas sienas: “Šajā mājā 16. gadsimtā uzauga Rablē”. Foto: Rolfs Ekmanis. RTMM p103884…
Melgalvei šajā stāstā izdevies ietilpināt gudri izstrādātu vidi, pārliecinošus, spilgtus varoņus un spraigu sižetu, līdz ar to romāns var tikt lasīts gan kā aizraujoša izklaide, gan sniegt bagātīgu vielu pārdomām par cilvēka patību, attiecībām ar varu un kultūru.
2002. gadā Laimas Kotas (toreiz Muktupāvelas) ārkārtīgi veiksmīgais debijas romāns “Šampinjonu derība” aizsāka jaunu nodaļu mūsdienu latviešu literatūrā – stāstus par latviešu viesstrādniekiem Rietumeiropā. Arī nākamie šī temata attīstītāji – Vilis Lācītis ar “Stroiku ar skatu uz Londonu” (2010) un “Pamodināt Lāčplēsi” (2011) un Andra Manfelde ar “Dzimtenīti”…
Latviešu bēgļi pārceļas no vienas nometnes uz citu. Vācija, 1945. gads. RTMM 422842 No kreisās – Rūta Skujiņa ar meitu Māru rok dobi dzīvojamās barakas priekšā Fišbahas nometnē, blakus nenoskaidrota persona ar 2 bērniem. Bavārija, 1949. gada pavasaris. RTMM 422841 Rakstnieku dienas Eslingenā, 1947. gads. No kreisās:…
Šobrīd, katram no autoriem dzīvojot savā pasaules malā (Kota – Turcijā, Lācītis – Lielbritānijā, Manfelde – Liepājā), aicinājām viņus rakstveidā dalīties ar savām pārdomām par ārlatviešu literatūras īpatnībām, pagātni un nākotni.
Laikā, kad par visas Eiropas aktuālāko tēmu kļuvusi bēgļu krīze, iespējams, vērtīgi ir paskatīties atpakaļ pagātnē. Tādēļ piedāvājam Rakstniecības un mūzikas krājuma materiālos balstītu rakstu sēriju, kas vēstīs par latviešu literātiem un mūziķiem, kas savulaik bijuši spiesti doties bēgļu gaitās.
Rakstniecības un mūzikas muzejs