Rakstniecības un mūzikas muzejs
Kāda tad ir bijusi skaņražu nostāja vārda un mūzikas attiecībās 20. gadsimta pirmajā pusē Latvijā, kad nedalīta autoritāte bija Jāzepa Vītola kompozīcijas skolai, kur zināšanas smēlies arī leģendārais latviešu diriģents Leonīds Vīgners?
Kāda tad ir bijusi skaņražu nostāja vārda un mūzikas attiecībās 20. gadsimta pirmajā pusē Latvijā, kad nedalīta autoritāte bija Jāzepa Vītola kompozīcijas skolai, kur zināšanas smēlies arī leģendārais latviešu diriģents Leonīds Vīgners?
Kārļa Ulmaņa 140 gadu jubilejas mēnesī par Mēneša priekšmetu izvēlēta viņa vizītkarte ar veltījumu dziedātājai Dagmārai Rozenbergai-Tursai – titullomas atveidotājai Alfrēda Kalniņa operas “Baņuta” pirmuzvedumā 1920. gada 29. maijā.
Rīga jau izsenis bijusi būtisks dažādu kultūru ietekmēts mūzikas centrs, kas savu starptautisko nozīmību nezaudēja arī līdz ar Latvijas valstiskās neatkarības iegūšanu. Te viesojušies, mazāku vai ilgāku laiku darbojušies daudzi pasaules mēroga mūziķi. Viens no šādiem mūziķiem bija vācu diriģents un komponists Leo Blehs.
17. janvārī aprit 100 gadi, kopš dzimis diriģents Edgars Tons. Lai atgādinātu par viņa spilgto un nozīmīgo darbību, par RMM janvāra Mēneša priekšmetu izvēlēts pagaidām vēl nenoskaidrota autora šaržs, kur Edgars Tons attēlots, diriģējam Hektora Berlioza dramatisko leģendu “Fausta pazudināšana”.
Vijolniece Sāra Rašina 1939. gadā. Fotogrāfs nezināms. Elmāra Zemoviča arhīvs Latvijas Konservatorijas pasniedzēji un studenti kopā ar Varšavas konservatorijas rektoru Eiženiušu Moravski (Eugeniusz Morawski-Dąbrowa, 1. rindā 5. no kreisās) un diriģentu un profesoru Valerianu Berdjajevu (Walerian Bierdiajew, 1. rindā 7. no kreisās) Varšavas konservatorijas zālē. 1935. gada 18.
Šis stāsts ir par Sāru Rašinu, kura pasaulē nākusi pirmās Latvijas brīvvalsts laikā, 1920. gada 23. maijā Liepājā, un arī viņai tolaik ir nodrošināts viss, lai attīstītu savu spožo mūziķes talantu. Taču 21 gada vecumā viņai lemts iet nāvē, par kuru vēl šodien turpina klīst leģendas.
