Vai par tradicionālismu var dēvēt pievēršanos stingrākam ritma zīmējumam, atskaņu sistēmai un regulāriem strofiskiem veidojumiem? Nē, viss ir daudz sarežģītāk. Šķiet, drīzāk būtu jārunā par alternatīvu jau pazīstamās “raupiskās” poētikas izpausmi.
Vai par tradicionālismu var dēvēt pievēršanos stingrākam ritma zīmējumam, atskaņu sistēmai un regulāriem strofiskiem veidojumiem? Nē, viss ir daudz sarežģītāk. Šķiet, drīzāk būtu jārunā par alternatīvu jau pazīstamās “raupiskās” poētikas izpausmi.
1920. gada 11. augustā Rīgā tika parakstīts Latvijas—Krievijas miera līgums, kurā Krievija bez ierunām atzīst Latvijas valsts neatkarību.[1] Par godu tam 11. augustā tiek atzīmēta Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas diena, tādēļ kā augusta Mēneša priekšmets izvēlēts RMM krājumā atrodamais ofortu sakopojums “Brīvības cīņas” Ludolfa Liberta redakcijā.
Jānis Rokpelnis, Uldis Bērziņš, Juris Veitners, Leons Briedis. 1970. gads. Rīga. RTMM 504544 Dzejnieki Leons Briedis, Ārija Elksne, Monta Kroma un tulkotāja Anna Žīgure kādā pasākumā Rakstnieku savienībā Rīgā. 1970. gadu beigas. RTMM 469382 Māris Čaklais, Knuts Skujenieks, nenoskaidrots vīrietis un Anatols Imermanis Rakstnieku jaunrades nama bārā.
Rakstā aplūkošu to vēstuļu daļu, kuru Leonam Briedim pagājušā gadsimta 70. gados rakstījuši viņa kolēģi un izdevniecību darbinieki. Visbagātīgākais vēstuļu klāsts ir nācis no dzejnieka un atdzejotāja Ulža Bērziņa (32 vēstules un atklātnes).