12.03.2021
Barisons un dabas poēzija
“Apbrīnojami ir tas, cik ļoti smalki viņš ir iedziļinājies dabas poēzijā. Viņš laukos apmīļojis katru vāro pļavas ziedu, varējis stundām skatīties, kā zirnekļu tīklā šūpojas rasas pilieni. Un to visu viņš ir mēģinājis ietvert arī apzināti, vai neapzināti savā skaņu pasaulē.”
Komponistam un diriģentam Pēterim Barisonam (1904-1947) mežvidus pļavas skaistums un lauku darbi dzimtajās “Skudru” mājās devuši ne tikai tulznas rokās, bet arī prieku sirdī.
Attēlā: Mūziķi viesos pie čellista Alfrēda Ozoliņa. Priekšplānā Ādolfs Skulte spēlē šahu, labajā pusē stāv Pēteris Barisons. Pie galdiņa sēž Jāzeps Vītols, Annija Vītola, Kārlis Freidenfelds. Aizmugurē namatēvs A.Ozoliņš. 1930.gadu beigas. Foto: nezināms. RTMM 154956.