Stāsti par radošo personību iemīļotajām ikdienas nodarbēm, laika kavēkļiem, fiziskajām aktivitātēm un arī bohēmu, – par iedvesmas avotiem, kas ļauj radīt neatkārtojamus, ģeniālus, neaizmirstamus, izcilus un nozīmīgus darbus rakstniecībā un mūzikā.
Rakstnieks, dzejnieks un novelists Eriks Ādamsons (1907-1946) mīlēja visu estētisko, skaisto, bet vienlaikus arī neglīto. Ādamsons nevairījās to atrast gan smalkās aprindās, gan zemākā līmeņa krogos, un no šīs pieredzes Ādamsona darbos ienāk arī viņam raksturīgā groteska un ironija.
Komponists un mūzikas pedagogs Jānis Ivanovs (1906- 1983) mūzikas pasaulei tuvojies ar zīmuli un krāsām, pelnot naudu klavieru stundām ar sludinājumu un izkārtņu zīmēšanu. Līdztekus studijām Latvijas Konservatorijā komponists mācījies gleznošanu pie Vilhelma Purvīša.
Komponistam un diriģentam Jānim Mediņam (1890—1966) ārpus mūzikas bijušas vairākas aizraušanās: makšķerēšana, tepiķu aušana vai izšūšana un mēbeļu gatavošana pēc paša zīmējumiem.
Rakstniekam un dramaturgam Rūdolfam Blaumanim (1863 – 1908) bijuši vairāki vaļasprieki – rūpēties par savu veselību un ārieni, kopt “Braku” apkārtni un attiecības ar cilvēkiem, kā arī uz Ērgļu labdarības biedrības skatuves spēlēt savu lugu personāžus.
Latviešu noveles tradīciju pamatlicējs Jānis Ezeriņš (1891 - 1924) izklaidi apvienojis ar radošā materiāla ieguves ceļiem – Ezeriņš krājis notikumus, pieredzes, cilvēkus, un to visu pierakstījis savās piezīmju grāmatiņās, no kurām vēlāk izauga Jāņa Ezeriņa noveļu sižeti.
Sitaminstrumentu mūziķe un pedagoģe Larisa Puzule (1941 – 2017) bija pirmā, kurai Latvijā izdevās pierādīt, ka sitaminstrumentu spēle nebūt nav joma, kas piemērota vienīgi vīriešiem.
Dzejniekam Andrim Ogriņam (1975) brīvbrīžos visvairāk patīk lasīt un klausīties mūziku, ko var apvienot arī ar riteņbraukšanu, ja nav kompānijas. Savukārt aukstajā sezonā dzejnieks ir iecienījis aukstumpeldes.
Komponista Tālivalža Ķeniņa (1919-2008) aizraušanās bijušas daudzpusīgas: teniss, slēpošana, hokejs, daba, dzīvnieki, humors, vīnu pārzināšana, ceļošana un jo īpaši vilcieni – vilcienu vērošana, sarakstu pētīšana un apspriešana.
Trimdas dzejnieks Olafs Stumbrs (1931 - 1996) dzīvē nav garlaikojies – pratis jokot ne tikai par citiem, bet arī par sevi, spēlējis teātri un šahu, dziedājis korī un dejojis tautiskās dejas. Stāsta Kristiāna Kuzmina.
Audio radio rubrikā Inese Žune stāsta par čella lielmeistaru, pedagogu, čella spēles skolas izveidotāju Latvijā - Ēvaldu Berzinski (1891-1968), kurš bijis ne tikai profesionāls ķīmiķis, bet arī azartisks mednieks, vīnogu audzētājs un dārzkopis.
Rakstniecības un mūzikas muzejs